Uzrunājot Saeimas deputātus, ministrs atzīmēja, ka dabas resursu nodokli piemēro ar mērķi veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu, ierobežot vidi piesārņojošu darbību un veicināt ilgtspējīgu saimniekošanu, taču pašreizējā situācijā, kad šis nodoklis tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā, šo mērķu īstenošanu neveicina.
"Ir demotivējoši uzņēmējam teikt, ka viņa darbība rada kādu konkrētu kaitējumu videi, bet pēc tam no viņa iekasēto tērēt, piemēram, valdības administrācijas izdevumiem," teica ministrs un piebilda, ka viņš noteikti neaicina atjaunot speciālos budžetus, bet gan meklēt risinājumus, kā šos līdzekļus ieguldīt vides kvalitātes atjaunošanā, novēršot komercdarbības vai pārkāpumu sekas.
"Mūsu pienākums ir dabas resursa nodokli ieguldīt atpakaļ vides apstākļu uzlabošanā, kur problēmu un darāmā netrūkst - gaisa kvalitāte Rīgā, ūdens kvalitāte Latvijas upēs, ezeros un Baltijas jūrā, vides tīrība mūsu ceļmalās un mežos," pauda E.Sprūdžs.
Patlaban 40% no iekasētā dabas resursa nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 60% - tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, turklāt pašlaik pašvaldības savu daļu bieži vien saņem novēloti. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinās Valsts ieņēmumu dienestam pārskatīt praksi, kad šī proporcija tiek piemērota tikai pēc tam, ka nodokļa maksātājs ir pilnībā norēķinājies ar valsts budžetu.