Pirmkārt, lai uzceltu jauno un acīmredzot ļoti smalko koncertzāli Eirovīzijas vajadzībām, Azerbaidžānas režīms nojauca veselu sēriju vēsturisku celtņu, to skaitā arī tādas, kurās dzīvoja cilvēki. Režīma oponenti uzskata, ka tas darīts tā, lai apmierinātu finanšu elites vajadzības. Tūkstošiem cilvēku zaudēja mājvietu, viens iedzīvotājs telekanālam BBC stāstīja, ka buldozeri viņa māju sāka nojaukt naktī, kad viņš ar ģimeni tajā gulēja. Tas nu reiz ir pavisam kretīnisks pasākums.
Taču daudzreiz lielāks jautājums ir par Azerbaidžānas nožēlojamo attieksmi pret cilvēka tiesībām. Tajā pašā telekanālā bija intervija ar mūziķi Hamalu Ali, kurš stāstīja, ka pagājušajā mēnesī viņu apcietināja par "valsts prezidenta aizvainošanu", un pēc tam cietumā viņš tika spīdzināts. BBC slimnīcā atrada žurnālistu, kuram uzbruka valsts naftas kompānijas sargi, laužot divas ribas un radot smadzeņu satricinājumu. Azerbaidžāna arī ir pazīstama ar to, ka līdz pavisam nesenam brīdim valstī vispār bija aizliegti jebkādi opozīcijas protesti. Kā jau diktatūrā.
Kā pret to attiecas režīms? Varbūt neticēsit, bet, lūk, ko "BBC" pastāstīja režīma pārstāvis: "Pat to vidū, kuri zaudēja māju, un arī starp žurnālistiem 99 procenti ir apmierināti, tikai viens procents ir neapmierināts." Ja lasītājam tas atgādina apgalvojumus par "cilvēka tiesību" ievērošanu un sabiedrības "apmierinātību" kādreizējā PSRS, tad tas nav tālu no patiesības.
Armēnija jau tagad ir paziņojusi, ka savu pārstāvi uz "Eirovīziju" nesūtīs, jo konflikts starp to un Azerbaidžānu pēdējā laikā atkal ir samilzis. Kā būtu jāreaģē citām valstīm, to skaitā arī Latvijai, kuras pārstāve Anmary jau ir devusies uz Baku?
Vienmēr būs tie, kuri teiks, ka kultūru nevajag politizēt. "Eirovīzijas" rīkotāji parasti dievojas, ka nekādu politiku tie koncertos nepieļauj, bet tā nav īsti taisnība. Izteikti politisku dziesmu tā dēvētās "oranžās revolūcijas" laikā dziedāja Ukrainas pārstāvis. Par politiku runa ir bijusi atsevišķos Izraēlas un Gruzijas priekšnesumos. Pirms daudziem gadiem Portugāles "Eirovīzijas" dziesmu izmantoja kā radio signālu, lai sāktu sacelšanos pret minētās valsts režīmu (!). Piedevām, ja kāds domā, ka Azerbaidžānas "Eirovīziju" vajadzētu boikotēt cilvēka tiesību pārkāpumu dēļ, tad droši vien tāpat vajadzēja darīt pirms pāris gadiem, kad konkursa rīkošana tika uzticēta Krievijai. Arī tur ar cilvēka tiesībām tā ir, kā ir. Taču, kopumā ņemot, "Eirovīzija" nudien ir nepolitisks pasākums. Pietiekami daudz cilvēku teiks, lai brauc, lai dzied, tas ir balagāns un tingeltangelis, nevienam jau tāpēc gabals nenokritīs.
Taču tajā pašā laikā man šķiet nožēlojami tas, ka cilvēka tiesības allaž tiek izmestas miskastē, kolīdz parādās politiskas vai it īpaši biznesa intereses. Patlaban ļoti aktīvi notiek Ukrainas boikotēšana sakarā ar to, kā tās valsts režīms ir izturējies pret kādreizējo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko. Pēc tam, kad vairāki valstu vadītāji paziņoja, ka viņi neapmeklēs Jaltā paredzētu Vidus un Austrumeiropas valstu samitu, Ukraina paziņoja, ka pasākums tiks atcelts. Tas ir politisks pasākums. Taču tikpat ļoti Rietumvalstu vadītāji ir teikuši, ka tā paša iemesla dēļ viņi neapmeklēs Eiropas futbola čempionāta spēles, kuras tiks spēlētas Ukrainā, un tur jau ir runa par kaut ko, kam vismaz teorētiski ar sportu nav nekāda sakara. Rakstu "teorētiski" tāpēc, ka sporta pasākumu boikotēšana notika gan 1980. gadā, kad Olimpiskās spēles bija paredzētas PSRS pēc tam, kad PSRS iebruka Afganistānā, gan arī 1984. gadā, kad spēles notika Amerikā un atbildes reakcijas dēļ tās boikotēja tā dēvētais "sociālisma bloks". Daudz mazākā mērā boikotētas tika Olimpiskās spēles Pekinā, jo arī tā ir valsts, kura nekādas medaļas par cilvēka tiesību aizstāvēšanu nav pelnījusi. Taču tas uzskatāmi pierāda, ka cilvēka tiesību dēļ var arī boikotēt sporta un kultūras pasākumus.
s personīgi uzskatu, ka Eirovīzija Baku būtu jāboikotē visām valstīm, kuras cilvēka tiesības tur augstā vērtē. Tāpat es uzskatīju, ka bija nepareizi toreizējam Valsts prezidentam Zatleram braukt uz Pekinas Olimpiskajām spēlēm un vēl jo vairāk tur palikt arī pēc tam, kad Krievija bija sākusi agresīvo uzbrukumu pret Gruziju. Turpinu uzskatīt, ka Gruzijas vienas daļas okupācijas dēļ Krievijai būtu jāatņem tiesības rīkot 2014. gada ziemas Olimpiskās spēles Sočos, jo cilvēka tiesības tomēr nav ignorējams vai sadalāms jēdziens, un Azerbaidžāna šajā ziņā ir teicamniece pagalam negatīvā nozīmē. Atliek vien ielūkoties globālās cilvēka tiesību organizācijas "Human Rights Watch" mājaslapā (to var arī lasīt krievu valodā), un tur būs uzskatāmi redzams, cik ļoti lielā mērā Azerbaidžāna pārkāpj pat elementārākās cilvēka tiesību prasības. Tur rīkot pasākumu, kurā tiek svinēta Eiropas kopība muzikālā nozīmē? Kaut kādā līmenī droši vien būtu mazliet žēl, ja Anmary un citi dziedoņi zaudētu tiesības reizi mūžā uzstāties milzīgas auditorijas priekšā, tomēr Eirovīzijas rīkošana Baku ir garām, un boikots šajā gadījumā būtu pat ļoti piemērots.