Ja Elita Krūmiņa uz juridiskā slēdziena pamata tiek izslēgta no spēles, ir nošauti divi zaķi reizē. Viens, palielinās Vienotības izvirzītās kandidātes iespējas ieņemt valsts kontroliera amatu. Divi, varas partija ir izvairījusies no nepatīkamas sacensības. Jo šis zaudējums varētu likt apšaubīt turpmākās Vienotības spējas nodrošināt balsu vairākumu Saeimā. Ja valdības koalīcijas līderis vairs nespēj nodrošināt balsu vairākumu Saeimā, tas ir arī nopietns signāls, kas liecina par valdības vājumu.
Šajā situācijā ir vainīga pati Vienotība, vispār izvirzot alternatīvu kandidatūru sabiedrībā augstu vērtētās Ingunas Sudrabas izvirzītajai pēctecei uz valsts kontroliera amatu. Ņemot vērā Sudrabas skarbo, Vienotības premjera valdībai nepatīkamo kritiku, šāda varas partijas rīcība izskatās pēc atriebības un vēlmes vājināt Valsts kontroles darbu.
Nav nekādu šaubu, ka burtiski automātisku valsts augstākās revidējošās iestādes darba pēctecību nodrošina ilggadējās VK padomes locekles Elitas Krūmiņas ievēlēšana par valsts kontrolieri. Kamēr nemaz neapspriežot Ivetas Rutkovskas labās īpašības un kompetenci, ir skaidrs, ka cilvēkam no malas ir vajadzīgs zināms iesildīšanās laiks. Vienlaikus varas partijas neuzticēšanās pašreizējās valsts kontrolieres viedoklim, kuras augstās profesionālās īpašības neviens neapšauba, par katru cenu amatā cenšoties iedabūt savu kandidātu, rada neizbēgamas aizdomas, ka Vienotība no Ivetas Rutkovskas sagaida politiskas dividendes.
Vienotība pati ir izprovocējusi koalīcijas partnerus ieņemt citu pozīciju, kura turklāt ir vairāk loģiska un sabiedrībai vairāk saprotama pozīcija. Reformu partija un Nacionālā apvienība, atbalstot Elitu Krūmiņu, ne tikai atbalsta savu kandidatūru, bet vienlaikus atbalsta Ingunu Sudrabu, dodot pozitīvu viņas darba novērtējumu. Kamēr Vienotībademonstrē klaju nepatiku pret cilvēku, kas ir kritizējis viņu vadīto valdību.
Turklāt notiek tas, ka koalīcijas partneri var dzīvē izmēģināt varbūt citas valdības aprises, eksperimentējot ar citiem vairākuma modeļiem, kuros nemaz nav Vienotības. Ja vienu, otru un trešo reizi Saeimas balsojumos parādās cits balsojums nekā valdības koalīcija, nav tālu, ka parādās cita valdība, lai arī par to droši spriest vēl ir pāragri.