Trūkst politiskas drosmes atzīt kļūdas

Fragments no intervijas:

Cik lielā mērā šobrīd sekojat līdzi veselības aprūpes reformām?

Sekoju ļoti aktīvi, ņemot vērā, ka vairāk nekā 20 gadu biju aktīvā politikā gan pašvaldībā, gan Saeimā, biju deputāte trijos Saeimas sasaukumos un trīs reizes ministra amatā. Zinu visu to situāciju, sākot no sanitāra līdz ministra darbam.

Kā vērtējat darbu pie veselības aprūpes finansēšanas likuma?

Iepriekš (2013. gadā, kad Circene bija veselības ministre, – red.) jau bija gatavs veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, bet tas tika apturēts. Jebkuram cilvēkam grūti atzīt kļūdas, un politiķim vēl jo vairāk, tāpēc šobrīd tiek imitēta situācija, ka viss jāsāk no gala. Nekas nav jāsāk no gala, jo pirms pieciem gadiem viss jau tika izstrādāts gan darba grupās, gan kopā ar nevalstiskajām organizācijām. Tagad Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris saka, ka arodbiedrība protestēs, ja rudenī šo likumu nepieņems, bet viņi kopā ar Latvijas Ārstu biedrību bija tie, kuri pirms pieciem gadiem bija pret.

Diemžēl pašreizējais likumprojekts nav kvalitatīvi sagatavots. Vislielākā problēma – nav skaidri definēts un likumā ierakstīts, kā tiks finansēta veselības aprūpe. Likumprojekta pārejas noteikumos parādās finansējuma iespējamais pieauguma apjoms, bet nav definēti tā avoti. Valdība rēķinās, ka vēl divus gadus papildu finansējums būs uz budžeta deficīta rēķina, bet tas būtībā ir aizdevums. Jau tagad jādomā, kā šo daļu kompensēt, un skaidri tas jānorāda. Tikai tad varēs runāt par sabalansētu likumprojektu.

Pie tam likuma redakcijā, kāda bija pirms nedēļas, kā mērķis ierakstīts "veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes valsts finansējumu". Nu nevar šādi rakstīt likumā! Nav tādas labas starptautiskas prakses, pēc kuras mēs tiecamies. Tas ir stiepjams jēdziens, jo vienā valstī tie būs 6% no IKP, otrā – 10% no IKP.

Gan jūsu toreizējais piedāvājums, gan šis ir ļoti līdzīgs...

Pilnīgi vienāds!

Cits nodoklis izmantots.

Es toreiz piedāvāju trīs variantus: pirmais paredzēja no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izdalīt 5% veselības nodokli, otrs – veselības aprūpei novirzīt 2% no IIN, un veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu atkarībā no ienākuma nodokļa maksāšanas fakta, bet trešais bija līdzīgs šobrīd izvēlētajam modelim – veselībai novirzīt 2% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jeb sociālā nodokļa un arī pakalpojumus sasaistīt ar šī nodokļa nomaksu. Toreiz darba grupa izvēlējās, ka labāks ir otrais variants. Tagad atkal esam atgriezušies pie trešā, runa gan ir par vienu, nevis diviem procentiem. Bet tas nemaina lietas būtību, ka tiek definēts veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējs. Ēnu ekonomikas zona ir tik plaša, ka ir jābūt motivācijai, kāpēc nodokli vispār maksāt. Šodien motivācijas nav. Taisnīguma, godīguma un krietnuma princips Latvijā nestrādā.

Arī šoreiz varam sagaidīt tās pašas problēmas, kas bija iepriekš, – mediķi negribēs būt nodokļu inspektori, būs bažas, ka visi nevar iekļauties sistēmā, cits piesauks Satversmi.

Šim visam mēs jau esam izgājuši cauri. Tie, kuri baidās, lai nepieņem lēmumus. Mēs varam baidīties par jebko – iziet vakarā uz ielas, jo var trāpīties huligāns, kas mums atņems somiņu, varam baidīties iet ūdenī, jo katru gadu kāds noslīkst. Mēs varam baidīties bezgalīgi, dzīvot četrās sienās, neko nedarīt, un viss būs labi tikai tam, kurš baidās. Jau pirms vairākiem gadiem atspēkojām visas šīs maldīgās iebildes, piedāvātajā likumprojektā nebija neviena Latvijas iedzīvotāja, kurš nenonāktu šajā apdrošināšanas sistēmā. Arī jaunajā likumprojektā ir identiski pārņemtas šīs 19 iedzīvotāju grupas, ko apdrošina valsts. Tvērums ļoti plašs – bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, reģistrētie bezdarbnieki, jaunieši, kuri mācās, bērni, jaunie vecāki, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, maznodrošinātie un citi.

Visu interviju lasiet pirmdienas, 21. augusta, avīzē Diena!