Vērtējot, ko Latvijai ir devusi 10.Saeimas atlaišana, Ulmanis paudis nostāju, ka parlamenta atlaišanai nebija nekāda pamata, jo tas bija lemtspējīgs. Lēmuma pamatā bijušas tikai Valda Zatlera personiskās ambīcijas.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma, atzīmējis Ulmanis, norādot, ka Reformu partija Latvijai ir devusi dažus jaunus un cerīgus politiķus. Kā labāko no tiem Ulmanis minējis izglītības ministru Robertu Ķīli, kurš, lai arī pieļauj daudz kļūdu, tomēr esot pirmais cilvēks šajā postenī, kuram pieticis drosmes reāli mēģināt reformēt iesīkstējušo izglītības nozari.
Ķīļa darbība gan iezīmējot arī būtisku Latvijas politikas problēmu, sacījis Ulmanis, uzsverot - pašlaik rodas iespaids, ka reformas ir nepieciešamas tikai pašam Ķīlim, bet valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (V), valdībai un parlamentam gar tām nav nekādas daļas. Šī situācija liecinot, ka Latvijas politiķi nespējot savas intereses likt zemāk par valstiskajām.
Runājot par nacionālajām attiecībām Latvijā, Ulmanis paudis viedokli, ka tajās kopš neatkarības atgūšanas ir notikušas vairākas pozitīvas pārmaiņas, taču referendums par krievu valodas statusu bijusi kļūda, jo zem tā slēpušās konkrētas politiskās ambīcijas. Ulmanis domā, ka divvalodība Latvijā nav pieļaujama.