Abas puses tikās, lai pārrunātu aktuālos lauksaimniecības jautājumus, tostarp par tiešmaksājumiem nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta periodā, lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un nodarbinātības līmeni lauksaimniecībā.
Sarunas sākumā ministre uzsvēra, ka veic intensīvas sarunas ar citiem ES zemkopības ministriem par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijai nākamajam ES budžeta periodam, lai sasniegtu vismaz Rumānijas līmeni. Jau pašlaik ministrei, piemēram, Francijas un Īrijas kolēģi, ir apliecinājuši izpratni un atbalstu par nepieciešamību nākošajā ES budžeta periodā Baltijas valstu zemniekiem palielināt tiešmaksājumu lielumu. Arī Valsts prezidents pauda ciešu atbalstu ministres dialogam ar citu valstu zemkopības ministriem, kā arī apsolīja šo jautājumu pārrunāt rudenī gaidāmajā vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā ar atbildīgajām amatpersonām. Valsts prezidents bija vienisprātis, ka visām Baltijas valstīm tiešmaksājumu lielumam ir jābūt vienādam. Šos jautājumus Valsts prezidents plāno arī pārrunāt ar saviem Eiropas kolēģiem gaidāmās darba vizītes laikā ASV.
Ministre Valsts prezidenta uzmanību vērsa uz jautājumu, kas saistās ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, jo Latvijā aizvien lielas zemes platības nav sakoptas un apstrādātas un nākotnē kļūs neizmantojamas. Tādēļ Zemkopības ministrija ir nākusi ar iniciatīvu sadalīt lauksaimniecības zemes tiešmaksājumus, proti, noteikt atšķirīgu tiešmaksājumu apjomu tiem zemju īpašniekiem, kuri tikai apļauj laukus, un tiem, kuri reāli apstrādā lauksaimniecībai izmantojamo zemi.
Kā vienu no būtiskām problēmām L.Straujuma norādīja ekonomiski aktīvo saimniecību un lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos, kas ar katru gadu kļūst mazāks. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību atrast risinājumu kā sabalansēt proporciju starp lielajām, vidējām un mazajām saimniecībām: "Ir jāsabalansē atbalsts lielo un mazo zemnieku saimniecību attīstībai, lai abas lauku saimniecību grupas spētu attīstīties, augtu produktivitāte un lauki nepaliktu vēl tukšāki." Pašlaik lielsaimniecības saņem būtiskas subsīdijas, bet mazās un vidējās saimniecības tikai niecīgu daļu, kas tām reāli neļauj attīstīties. Valsts prezidents vērsa ministres uzmanību, ka mazajās lauku skolās būtu nepieciešams rast risinājumu kā pārtikas produktu nodrošināšanai izmantot vēlams vietējā pašvaldības teritorijā saražotu lauksaimniecības produkciju.
Ministre akcentēja, ka būtu jādomā par mazo saimniecību kooperācijām, kas tādējādi ļautu būtiski attīstīt mazo lauku saimniecību produktivitātes un konkurences līmeni, tādēļ ministrija pašlaik izstrādā Lauku attīstības plānu.
Sarunā piedalījās zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ministres padomnieks Artis Grīnbergs.