Sarunas gaitā abas puses atzina, ka Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā, kopš 2008.gada, ir spilgts apliecinājums realizētās politikas pēctecībai neatkarīgi no valdību sastāva izmaiņām, kā arī tas, ka reāli paveiktais valsts finanšu sistēmas stabilizācijā ir daudz apjomīgāks nekā tika gaidīts.
Šobrīd starptautiskās reitingu aģentūras Latviju ierindojušas investīciju līmenī, tai skaitā, Moody’s un Standard&Poors, ar kurām Valsts prezidentam A.Bērziņam plānota tikšanās jau nākamnedēļ darba vizītes ASV ietvaros. Valsts prezidents un finanšu ministrs pauda pārliecību, ka sarunās ar aģentūrām, kā arī iespējamajiem investoriem un starptautiskajām finanšu organizācijām Latvijai ir drošs pamats paust viedokli par mūsu valsts ilgtspējīgi izpilda noteiktos mērķus un pārliecinoši tuvojas Māstrihtas kritēriju izpildei, lai saskaņā ar plānoto laika grafiku iestātos eiro zonā.
Vienlaikus sarunā tika uzsvērts, ka Latvija ir ieinteresēta drošā un sakārtotā eiro zonā. Šī mērķa sasniegšanai nozīmīgas būs arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) rudens prognozes nākamā gada ekonomikas izaugsmei Latvijā, kur nenoliedzami tiks ņemta vērā arī citu ES valstu ekonomikas svārstību ietekme uz Latviju. Šai sakarībā finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes pozitīvo scenāriju lielā mērā nosaka un ietekmē apstāklis, ka Latvijas ārējā tirdzniecība 70% ir saistīta ar tām valstīm, kas atrodas Baltijas jūras reģionā un Krieviju. Salīdzinoši vērtējot šo valstu ekonomiskā situācija ir daudz stabilāka nekā citos Eiropas reģionos. Turklāt ekonomiskās krīzes pārvarēšana rada un arī nākotnē valstīm noteikts daudz ciešāku reģionālās integrācijas nepieciešamību.
Pārrunājot inflācijas rādītājus, sarunas puses atzina, ka tā attīstās Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas plānotajā līmenī, turklāt sasniegts zināmā mērā vēsturisks brīdis, jo pirmo reizi Latvijā inflācija ir divreiz zemāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Arī banku sistēma šobrīd ir viena no vislabāk kapitalizētajām un ar visaugstāko likviditātes līmeni ES valstīs. Latvijas bankas ir atgriezušās pie peļņas. Arī citi rādītāji: bezdarbs un nodokļu politika liecina par valsts atveseļošanos no krīzes un izaugsmi. Absolūtajos skaitļos reģistrēto bezdarbnieku skaits šobrīd ir 130 tūkstoši, kas krīzes smagākajā laikā sasniedza pat 220 tūkstošus. Savukārt nodokļu jomā Latvija šobrīd ir viena no tām retajām ES valstīm, kas var atļauties plānot arī turpmāku nodokļu samazinājumu atšķirībā no vairākuma, kas apsver iespēju nodokļus paaugstināt.
Valsts prezidents interesējās ar Latvijas parāda atmaksas gaitu un grafikiem, šai sakarībā saņemot atbildi, ka jau kopš parādu atmaksas sākuma visa parādu politika ir bijusi vērsta uz to, lai to savlaicīgi atmaksātu. Līdz šim Latvija veiksmīgi emitējusi vērtspapīrus, pēc kuriem pieprasījums bijis daudz augstāks nekā piedāvājums. Turklāt aizņemšanās starptautiskajos tirgos notiek pēc principa plānot naudas plūsmu ar gada rezervi, tādējādi izslēdzot iespējamos tirgu aizvēršanās riskus, ja tādi notiktu. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādu pieeju, atzīstot, ka galvenais parāda atmaksas politikā ir elastība un tālredzīgi pārdomāta rīcība, ko Finanšu ministrija un Valsts kase līdz šim veiksmīgi realizējusi.
Sarunā piedalījās Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.