Līdz 2011. gada septembrim valsts atbalstu bezdarbniekiem veidoja divas daļas: apdrošināšana bezdarba gadījumam un palīdzība bezdarba gadījumā. Pirmā nozīmēja, ka cilvēks 91 dienas termiņā pēc darba zaudēšanas var saņemt 60-120% no minimālās algas. Otrā daļa nozīmēja iespēju papildu 179 dienas saņemt 60% no minimālās algas. Pēc pērnā gada septembra atbalstam ir tikai viena daļa: maksimāli 90 dienu termiņā 60-100% no minimālās algas. Būtiska nianse: papildu iespējas, ko iepriekš saņēma cilvēki, kuri darbu zaudējuši pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, tika saglabātas arī pēc reformas.
Kā zināms, ir cilvēku grupas, kas nekvalificējas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, - pārāk ilgi bez darba, nav maksāti nodokļi utt. Attiecībā uz šīm grupām kopš pērnā gada rudens sašaurināts sociālās palīdzības saņēmēju loks: tikai cilvēki ar nopietniem veselības traucējumiem vai vecāki par 55 gadiem, vai tādi, kuri audzina 14 gadu vecumu nesasniegušus bērnus. Pārējās grupas uz pabalstiem var necerēt, taču var pieteikties uz kaut ko līdzīgu mūsu simtlatnieku darbiem. Arī te gan ir skarbas nianses: piemēram, viņi nedrīkst atteikties no piedāvātā pagaidu darba, pat ja tas neatbilst viņu vēlmēm un kvalifikācijai, viņiem jāapmeklē apmācību programmas utt.
Kā ungāri šādas reformas «sagremoja»? Acīmredzot tāpēc, ka vienlaikus līdz 16% tika pazemināts fizisko personu ienākuma nodoklis un palielinātas nodokļu atlaides par bērniem. Citiem vārdiem sakot, ir burkāns un pātaga - strādājošo rīcībā esošā summa palielinās, būt bez darba kļūst neizdevīgāk.