Kaut ieskatīsimies dažu politiķu, kuri sevi pozicionē kā "saimniekus" iepretī "muldētājiem", pēdējo dažu nedēļu intervijās.
Augusts Brigmanis: "Viņai [Sudrabai] pārmet koķetēšanu ar prokrieviskajiem spēkiem, taču es domāju, ka tas viss ir stipri pārspīlēts." Ja ZZS līderim tas, ka cilvēks nespēj pat atzīt Krimas aneksiju, neliekas prokrieviska pozīcija, ja viņam liekas, ka kaut kur ir pagaisuši žurnālistu materiāli par Sudrabas viesošanos Latvijai naidīgu personāžu saietos, tad vai nu Brigmanis uzskata vēlētājus par muļķiem, vai arī ir slikti informēts. Kas gan viņam netraucē šajā pašā intervijā pieļaut sadarbošanos ar Sudrabu, ja tās vadītā grupa iekļūst nākamajā Saeimā. Vēl Brigmanis visgudri norāda, ka Lemberga naidīgajiem izteikumiem par NATO piekrītot "daļa Latvijas sabiedrības". Protams - arī 1940. gadā "daļa" uzgavilēja PSRS tankiem Latvijā. Dzelžains arguments.
Līdzīgi stabulē arī Aigars Kalvītis, kurš vienā mierā min tādu sašķidrinātās gāzes kā alternatīvas Krievijas piegādēm mīnusu: "Kāds kuģis ziemā ledus dēļ nokavēs, un mēs paliksim vispār bez siltuma." Tautsaimnieks Kalvītis izliekas aizmirsis par Inčukalna gāzes krātuvēm, kuras sasaistot ar sašķidrinātās gāzes termināla projektu, aprakstītā situācija kļūst neiespējama. Vai arī Kalvītim liekas, ka Latvijas valstij nav nekādu tiesību uz šīm krātuvēm un tām uz mūžīgiem laikiem jāpaliek Krievijas Gazprom kontrolē? Piedevām neslēpta spekulēšana ar to, ka ikvienam gribas dzīvot materiālā nozīmē labāk, līdz ar to Kalvītis tik sludina, ka "nauda paliek nauda", "valsts robežas patiesībā neeksistē" utt. Patriots un cilvēks, kurš iestājas par vērtībām, tā teikt. Turklāt ekspremjers lasītājus (vēlētājus) uzskata par tik truliem, ka vienā mierā nonāk pretrunās pats ar sevi vienas un tās pašas intervijas ietvaros. Proti, priecīgi konstatējis, ka "ekonomikai nav nacionalitātes", viņš ārvalstu naudas nesamērīgu ieplūšanu min kā iemeslu samērā nesenajai ekonomikas pārkaršanai (jo neba Kalvīša valdība tur bija pie vainas, ko jūs!). Tātad Kalvītis sludina 2014. gadā kā labu to pašu, ko viņš - arī 2014. gadā - pats atzīst par vienu no smagas ekonomiskās krīzes cēloņiem. Iedrošinoši.
Nils Ušakovs: "Piecu gadu laikā rīdzinieki ir iepazinuši sociāldemokrātiskas politikas priekšrocības." Grūti iedomāties, piemēram, ka Skandināvijā, kur sociāldemokrāti ilgstoši bijuši pie varas, būtu tādi nebeidzami skandāli un skandāliņi viņu kontrolētajās varas un saimnieciskajās struktūrās.
Nav problēma, ja politiķis pauž tev pretējus uzskatus vai piedāvā, tavuprāt, kļūdainus risinājumus. Ikvienam ir tiesības uz viedokli, ja tas ir viedoklis, pārliecība. Bet kas tā par nelaimi Latvijā, ka vai nu lej ūdeni (vietas trūkums neļauj minēt piemērus no citu partiju politiķu izteikumiem), vai arī uzskata tevi par tik aprobežotu būtni, kas nespēj salikt kopā divus trīs faktus?