Ir lelles, ko var uztaisīt faktiski no jebkā - lupatiņas, sprungulīša; kad apnīk, taisi jaunu vai pielipinu jaunu galvu. Ir lelles, kuras dažādas tautas izmanto kā laimes nesējas, un tādas, kuras, tieši otrādi, tiek izmantotas dusmu izgāšanai, ja kāds nodarījis pāri. Ir lelles - ilgdzīvotājas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, ir lelles viendienītes. Ir lelles, kuras ar siltām jūtām atceramies pēc laika, kad izmēģinātas citas. Galu galā arī putnu biedēkļi zināmā mērā ir lelles. Var aprobežoties ar vienu lelli, bet var ar tām uzrīkot veselu teātri. Lelles kaut ko simbolizē, lelles ir vajadzīgas arī pieaugušajiem, lelles bijušas visos laikos un zemes nostūros.
Īsi sakot, rekomendēju šo grāmatu tiem, kuri interesējas par politiku.
Un te nav nekā aizvainojoša politiķiem, kuriem leļļu jēdziens droši vien pirmām kārtām asociējas ar aukliņu raustītājiem aizkulisēs. Ir tāda lieta arī - tomēr kopumā runa ir par sabiedrības attieksmi pret politiķiem kā tādiem - mums viņi bieži apnīk, gribas jaunus, dažiem indivīdiem, jo īpaši internetā, patīk palauzīt politiķiem ekstremitātes un piedraudēt noraut galvu. Viens un tas pats politiķis var piedzīvot pāreju no mīļmantiņas statusa uz putnu biedēkļa, ar kuru baidīt godīgus ļaudis, statusu. Tātad, atvainojos par reklamēšanu, arī politiķiem, ja viņi grib ko vairāk uzzināt par saviem vēlētājiem, grāmata par lellēm noderēs.