Tomēr pārliecība par to, ka gan jau Vācija Eiropu izvilks no krīzes, ka Vācija ir paraugs Eiropai, mazliet saļogās, iepazīstoties ar Vācijas politiķa un bijušā Centrālās bankas valdes locekļa Tilo Saracina grāmatu ar spilgtu nosaukumu Vācijas pašlikvidācija (atvainojos par pastarpinātu, varbūt neprecīzu tulkojumu). Īsais secinājums: Vācijas varenības pamatā ir iepriekšējos gados uzkrāto prasmju, zināšanu, darba ētikas utt. «tauciņu» noēšana, kas - ja nenotiks būtiskas, visaptverošas reformas - beigsies jau tuvāko desmit gadu laikā.
Piemēram, Vācija - rūpniecības, tehnoloģiskā perfekcionisma, seno amatniecības tradīciju utt. dzimtene - saskaras ar problēmu, par kuru daudz tiek runāts Latvijā: jauni cilvēki izvēlas studēt t. s. sociālās, nevis inženierzinātnes. Piemēram, ja 2006. gadā universitāšu studiju kvotas sabiedriskajās zinātnēs bija aizpildītas par 116%, tad studiju virzienā ķīmija/bioķīmija neaizpildītas palika 13% vietu, mašīnbūvē - 19%, fizikā - 26%, elektrotehnikā - 28%. Situāciju pasliktina tas, ka pat tie, kuri devušies studēt t. s. tehniskās zinātnes, daudzos gadījumos mācības nepabeidz: elektrotehnikas gadījumā atbirums ir 48%, fizikā 52%, matemātikā 53%, ķīmijā 49%, mašīnbūvē 46%. Respektīvi, pēc Saracina domām, sāk veidoties kadru trūkums Vācijas ekonomikas tālākai attīstībai. Protams, speciālistus var importēt, tomēr kopumā Vācijas imigrācijas politikas pieredze neko labu neliecina.
Šis jautājums ir ļoti būtisks. Jo problēmas ar studiju priekšmeta izvēli, šķiet, ir kopējas Rietumiem vispār, un vismaz pagaidām neko pamācošu, ko Latvija varētu izmantot, nav nācies dzirdēt. Šajā problēmu lokā mēs visi esam apmēram līdzīgās «auzās». Savukārt imigrācijas politikā ir sajūta, ka Latvijas amatpersonām un ekspertiem šķiet, ka mums ir vērts pamācīties no citām Eiropas valstīm, kuras objektīvu iemeslu dēļ ar darba spēka trūkumu saskārušās agrāk. Esam taču dzirdējuši prognozes, ka, ja nekas nemainīsies, Latvijā darba spēku nāksies ievest? Nestrīdoties par šo apgalvojumu, tomēr jāsaka: ja tā, tad dievs nedod atkārtot Vācijas kļūdas! Daži fakti no Saracina grāmatas. Ja Vācijā dzimušo vai no citas Eiropas iebraukušo Vācijas iedzīvotāju grupā uz sociālajiem pabalstiem sēž 8-10%, tad starp turku izcelsmes «vāciešiem» šis īpatsvars ir 16%, starp imigrantiem no Āfrikas - 24%. 25% no šiem ne-Eiropas izcelsmes imigrantiem un viņu pēctečiem nespēj iegūt vidējo izglītību; ģimnāziju pēdējās klases apmeklē tikai 20% no afrikāņu izcelsmes «vāciešiem». Tajā pašā laikā tieši šīs grupas ir visnaskākās uz pēcnācēju radīšanu...
Ņemot vērā Vācijas nozīmīgumu Latvijai, jācer, ka pieminētās un daudzas citas problēmas tiks nopietni risinātas. Lai gan, ja ņem vērā histērisko reakciju pašā Vācijā uz Saracina grāmatu, - par to ir zināmas šaubas.