"Spēja tikt pie sava mājokļa neapšaubāmi ir viens no galvenajiem jauniešu dzīves kvalitātes rādītājiem un viens no galvenajiem motivējošajiem faktoriem jauniešiem palikt dzīvot un strādāt Latvijā", uzskata R.Zīle. "Līdz ar to, ņemot vērā aizvien satraucošākās Latvijas demogrāfiskās tendences, valdībai ir nekavējoši jāķeras pie pasākumu programmas mājokļa iegādes atvieglošanai tiem, kuriem tāda vēl nav".
Pēc R. Zīles domām, iespējamie risinājumi valsts palīdzībai pirmā mājokļa pircējiem ir vairāki - gan mājokļa kredīta procentu segšana, gan tiešie granti, gan daļēja īpašuma iegāde no hipotētiska valsts mājokļu fonda puses, tam kļūstot par attiecīgā mājokļa līdzīpašnieku. Taču gan R. Zīle, gan M. Bičevskis atzina, ka tuvākajā nākotnē visreālākā valsts iespēja būtu uzsākt galvojumu izsniegšanu mājokļa kredītam nepieciešamajai pirmajai iemaksai, kas Latvijas komercbankās, pēc M. Bičevska vārdiem, šobrīd ir 20%. Tā bieži veido visai ievērojamu naudas summu, kāda tikko darba gaitas uzsākušiem jauniešiem nav pieejama. Savukārt valsts galvojums šai iemaksai vai daļai no tās dotu iespēju pirmā mājokļa pircējiem saņemt attiecīgu kredītu bankās.
Kā atzina M. Bičevskis, jaunā valsts programma varētu sākt darboties jau no 2013. gada, ja vien par to tiek panākta politiska vienošanās valdībā līdz nākamā gada valsts budžeta izstrādei. Savukārt R. Zīle uzsvēra, ka Nacionālā apvienība jau kopš darbības sākuma šajā valdībā ir uzturējusi "karstu" jautājumu par valsts atbalstu pirmā mājokļa pircējiem un turpinās to darīt, cerot uz koalīcijas partneru atsaucību.
Sabiedrības Domas attīstības centrs - Domā! sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā pirmdien rīkoja konferenci, kas veltīta jauniešu nodarbinātības un plašākā nozīmē - dzīves kvalitātes - veicināšanai Latvijā.