Dokumentu krājums gan aptver plašāku notikumu loku, tas nav tikai janvāra notikumu atspoguļojums. 1991. gada otrajā janvārī PSRS iekšējais karaspēks ieņem Preses namu. Tālāk seko informācija, ka Latvijā tiks ievesti desantnieki, lai nodrošinātu iesaukumu PSRS armijā. Savukārt jau pēc barikāžu laika notiek gatavošanās tautas nobalsošanai par neatkarību un asas diskusijas ar Interfrontes atbalstīto Līdztiesības frakciju, kura barikāžu laikā vispār boikotē parlamenta darbu. Dokumentu izlase beidzas 4. maijā, kad tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas gada jubileja, kā arī parlamenta pirmās sēdes pirmā gadadiena.
Grāmatu sastādījis Aleksandrs Mirlins, kas 1991. gada sākumā vadīja LR Augstākās padomes Preses centru. Doma par šādu dokumentu apkopojumu bijusi jau 90. gadu vidū, bet toreiz dokumenti vēl nebijuši pieejami arhīvā. Tagad tie ir aprakstīti un pieejami. Ideju atbalstījusi Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, un tagad īsā laikā sagatavotais izdevums ir gatavs - tā atvēršana notiek šodien, kad Saeimā aicināti barikāžu laika žurnālisti. 129 dokumentu apkopojumu izdošanai sagatavojis Artis Ērglis.
Jubilejas izdevums nav plānots kā komerciāls produkts, un tirdzniecības vietās to nevarēs iegādāties. Grāmatas eksemplāri tiks nogādāti bibliotēkās, tajā skaitā grāmata būs pieejama augstskolu un reģionu galvenajās bibliotēkās. Barikāžu 25. gadadienā grāmata svinīgā pasākumā Saeimā tiks dāvināta Augstākas padomes deputātiem, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu, kā arī PSRS Tautas deputātiem, kuri atbalstīja neatkarīgas Latvijas ideju. Grāmata tiks dāvināta arī atsevišķiem muzejiem, Nacionālajam arhīvam, Latvijas Zinātņu akadēmijai, ārvalstu vēstniecībām, kā arī sadarbības partneriem, kuri atbalstījuši grāmatas izdošanu, Dienu informēja Saeimas Preses dienesta vadītājs Juris Vīgulis.
"Gribējām panākt, lai grāmata būtu interesanta - lai veidotos stāstījums," atzīst Mirlins. Krājums atspoguļo, kādu oficiālo informāciju no Latvijas saņēma ārvalstu žurnālisti un diplomāti. 1990. gada beigās kļuvis skaidrs, ka pasaulē Baltijas valstu neatkarības centieniem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tāpēc bija svarīgi sagatavot iespējami plašu informāciju. Preses dienestā sāka strādāt arī trimdas tautieši, piemēram, kopš novembra Inese Birzniece, vēlāk arī citi. Bijušas dienas, kad sagatavotas pat 11 preses relīzes angļu valodā. Mirlins uzsver, ka pēc 1991. gada 13. janvāra uz Latviju sākušas braukt ievērojami vairāk ārvalstu delegāciju nekā pirms tam, un arī šis fakts atspoguļots grāmatā. Piemēram, Dānijas folketinga delegācijā bija ne vien tā priekšsēdētājs, bet arī visi trīs viņa vietnieki.
Visu žurnālista Ata Rozentāla rakstu Ko uzzināja ārzemju mediji lasiet trešdienas, 20.janvāra, laikrakstā Diena!