Latvija 2026. gadā ārpolitikā fokusēsies uz drošību, atbalstu Ukrainai un Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju, izriet no ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2026. gadā.
Ziņojumu izskatot šīs nedēļas valdības sēdē, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka 29. janvārī B. Braže sniegs gadskārtējo ziņojumu Saeimā, kur plāno piedalīties arī premjere, jo pašlaik ārlietu jautājumi esot kļuvuši par viņas ikdienu vairāk nekā iepriekš. Savukārt B. Braže pateicās ministriem un īpaši premjerei par labo sadarbību, piebilstot, ka ārlietas ir "komandas sports" un valstij ir vienota ārpolitika, ieskaitot Saeimu.
Kas ir mainījies
B. Braže akcentēja, ka drošība, ekonomikas izaugsme un rūpes par cilvēkiem ir prioritātes, kas nav mainījušās, vienlaikus valsts ārpolitikas kursā ir arī zināmas izmaiņas, kas skar transatlantisko sadarbību, īpaši apstākļos, kad Krievijai ir vēlme sašķelt un vājināt NATO. Tāpēc, piemēram, sadarbība ar Apvienoto Karalisti dokumentā ir pārcelta uz drošības sadaļu. Ministre arī akcentēja, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds Latvijas un transatlantiskajai drošībai un globālajai stabilitātei, vienlaikus uzsverot, ka mums nav tiešu uzbrukuma draudu. "Karš Ukrainā arvien skaidrāk ieiet novājināšanas fāzē, un ir ļoti svarīgi, ka mēs nepakļaujamies Krievijas propagandas naratīviem," atzina ministre. Pie Latvijas ārpolitikas panākumiem viņa nosauca ievēlēšanu ANO Drošības padomē, un tagad šī platforma jāizmanto Latvijas interešu īstenošanai. Dokumentā teikts, ka četru gadu laikā publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē lobija kampaņas atbalstam ir sarīkots vairāk nekā 190 pasākumu.
"Latvija starptautiskajās organizācijās stingri vēršas pret Krievijas ļaunprātīgajiem mēģinājumiem izmantot starptautisko tiesību instrumentus, lai attaisnotu savu agresīvo ārpolitiku. Vairākās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvās Latvija ir veiksmīgi aizstāvējusi mūsu identitātei un nacionālajai drošībai nozīmīgus jautājumus," teikts ziņojumā.
Sadaļā par atbalstu Ukrainai dokumentā cita starpā pausta apņemšanās veicināt atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem, atbalstot iniciatīvas Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumu un noziegumu dokumentēšanai un starptautiskai noziegumu iztiesāšanai. Plānots arī turpināt Krievijas ierobežošanu un izolēšanu globāli, starptautiski vērsties pret Krievijas agresiju Ukrainā – stiprinot sankcijas, ierobežojot Krievijas "ēnu floti". Dokumentā norādīts, ka atbalsta apmērs Ukrainai kopš Krievijas agresijas kara sākuma 2022. gada 24. februārī līdz 2025. gada decembrim jau sasniedz 970 miljonus eiro jeb aptuveni 0,6% no IKP (2022–2025). Šajā summā ietilpst militārā palīdzība Ukrainai – 573 miljoni eiro, humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai – 83 miljoni eiro, atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā – 294 miljoni eiro, kā arī reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalsts – 20 miljoni eiro. 2025. gadā Ukrainas atbalstam tika īstenoti 16 projekti, no kuriem deviņi tiks turpināti 2026. gadā.
Sadarbībā ar LIAA
B. Braže pārējiem ministriem uzsvēra, ka ziņojumā liela vieta atvēlēta ekonomikas aktivitātēm, kas ir bijis uzdevums gan vēstniecībām, gan amatpersonām un ministrei pašai.
Ministre uzskata, ka ārlietu resors labi sadarbojies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) investīciju piesaistē. E. Siliņa to komentēja, sakot, ka ārlietu dienestam ir jākoncentrējas ne tikai uz diplomātiskām attiecībām, bet arī eksporta un investīciju veicināšanu. Pēc premjeres teiktā, ārlietu ministre šajā ziņā daudz ko esot mainījusi, tomēr darbs vēl jāturpina. "Visa pasaule ir mūsu darba laukums," teica E. Siliņa. Liela interese par Latviju esot arī militārās industrijas jomā. Ārlietu ministres ziņojumā minēti vairāki piemēri ar ievērojamām plānotajām investīcijām.
Ministres ziņojumā pausta gatavība sarunās par jauno ES daudzgadu budžeta ietvaru 2028.–2034. gadam iestāties par atbilstošu finansējumu Latvijas drošībai un aizsardzībai, kohēzijai un lauksaimniecībai, industriālajai transformācijai, Rail Baltica, kā arī labvēlīgiem nosacījumiem, lai Latvijas uzņēmēji varētu iesaistīties konkurencē par ES finanšu līdzekļiem. Starp ārlietu resora mērķiem ir vēlme turpināt prioritāro un perspektīvo tirgu apgūšanu, īpaši Āzijā, Līča reģionā, kā arī palīdzēt veidot partnerības mūsu uzņēmējiem Āfrikas un Latīņamerikas valstu tirgos. Plānots atbalstīt ES brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību tīkla paplašināšanu, lai efektīvi reaģētu uz strauji mainīgo ģeopolitisko un ekonomisko realitāti, tāpat arī veicināt Latvijas un reģiona starptautisko savienojamību, attīstot jaunus aviācijas maršrutu savienojumus, tostarp tiešo savienojumu ar Ziemeļameriku.
Ziņojumā arī teikts, ka ar LIAA iesaisti 2025. gadā Latvijā sākti 26 jauni investīciju projekti par 873 miljoniem eiro. Izstrādes stadijā pašlaik ir investīciju projekti par 17,5 miljardiem eiro. Atbalstu šajā darbā sniegusi arī Ārlietu ministrija.
Uzmanība diasporai
Vairāki plāna punkti ministres ziņojumā veltīti latviešiem ārzemēs. Plānots turpināt vienotu diasporas politiku, vadot Diasporas konsultatīvo padomi un tās darba grupas, veicināt un atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību Latvijā un pasaulē notiekošajos sabiedriski politiskajos procesos, it īpaši dalību Saeimas vēlēšanās, turklāt arī iesaistīt diasporu stratēģiskajā komunikācijā un cīņā ar dezinformāciju mītnes zemēs. Plānots arī stimulēt diasporas pienesumu Latvijas ekonomikai un izaugsmei, sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, reemigrāciju un mobilitāti, tādējādi attīstot cilvēkkapitāla pieaugumu un stiprināšanu Latvijā. Ārlietu dienests apņemas arī proaktīvi informēt Latvijas valstspiederīgos par aktuālajiem drošības riskiem ārvalstīs un atbalstīt krīzes situācijās. Ārlietu ministrija pērn īstenojusi vairākas informatīvās kampaņas diasporai par aktualitātēm: e- paraksta noformēšanu un lietošanu, vēlēšanu iecirkņu organizēšanu ārzemēs ārpus diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, studiju iespējām Latvijā, diasporas iesaukumu Valsts aizsardzības dienestā u. c.
2025. gadā par Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs sniegtajiem konsulārajiem pakalpojumiem iekasēti ap 7,3 miljoniem eiro (valsts nodevas un konsulārā atlīdzība). Konsulārais dienests sniedzis ap 160 000 maksas konsulāro pakalpojumu, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 42 000 – bijusi pasu un personas apliecību noformēšana.