Ekspremjers Kučinskis pārliecināts, ka naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast

Kucinskis ka jau tipiskus ZZS tuksdirsejs un komunistu pabira... Tkai debili idioti, kretini balsoja un balso pa ZZS zaglu, korumpantu bandu.

tūliņ atkal sāksies. Skolēnu dziesmu svētkiem vajagot vēl 1,5 miljonus. Un gan jau tos atradīs. Filmām arī vajagot vēl 6 miljonus. Un gan jau sameklēs. Tikai medicīnai nesanāk. Kāda jēga no tiem skolēnu dziesmu svētkiem un latviešu filmām, ja rinda pie LORa ir 3 mēnešu garumā, bet bērnu kardiologa pat pusgadu, bet bērnu psihiatru nav vispār.

Nez, kurš gan bija tas, kura valdība pagājušā gada beigās budžeta pārpalikumu atstāja uz nākamā gada budžetu tām pašām mediķu algām, bet izdāļāja baznīcām, Ventspils mūziķenēm un pat rallistiem. Nebija tāds Māris K. no ZZS gadījumā? Kad pagājušajā gadā atbrauca pāvests patusēt pustukšā Aglonā, arī nauda atradās momentā un, cik tik paprasīja katoļi, sabiedriskie mediji par atspoguļošanu un pat pašvaldība, lai var apkārtni sakopt, par savu naudu vis celiņus neflīzēja un dobes neravēja.

Premjers ierosināja ,partiju finansējumu pat papildināt ar partiju kvotām!

Bija tikai jaizvēlas-partijas vai skolas un slimnīcas!

1) Pēc ekonomiskās būtības DNM ir atbalsts uzņēmējiem (jā, tieši uzņēmējiem!), kuri maksā zemu atalgojumu; 2) DNM veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanis; 3) DNM dod priekšrocības “aplokšņu algu” sektoram; 4) DNM mazina to uzņēmumu konkurētspēju tirgū, kuri legāli maksā normālas algas; 5) Pretēji plaši tiražētajiem mītiem, DNM nemazina nevienlīdzību, bet pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamajiem. Vienīgie nodokļu instrumenti, kas mazina nevienlīdzību, ir uz speciālajām grupām - bērni, pensionāri, personas ar invaliditāti – orientētie. Tos valdības piedāvājums neparedz apsteidzoši palielināt (tos palielinās saskaņā ar iepriekšējo grafiku – bērniem – līdz 250, pensionāriem – līdz 300, bet invalīdu speciālo atvieglojumu plānots atstāt iepriekšējā līmenī. Ja nu tiešām gribēja mazināt nevienlīdzību, tad vajadzēja palielināt atvieglojumu par bērniem.

-valdības untums – mainīt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kam nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem atvēlēti vēl 35 milj. Šī pozīcija vislielāko labumu uz mājsaimniecības locekli dod personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem pēc pazīmes – neliels legālais atalgojums. Tajā pašā laikā valdība neatrod 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai (skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus), kā arī neatrod līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī. Līdz ar to nevienlīdzība tikai pieaugs un mazināsies veselības aprūpes pieejamība

Laikam jau tā saka ikviens, kuram nav teikšanas un varas. Cik liels bija algu pielikums Kučinska kunga valdīšanas laikā?

Mēs atsakāmies no diferencēta neapliekamā minimuma (NM). Nosakām fiksētu NM. Lai budžets varētu to pavilkt un paliktu nauda, fiksētais NM būtu jānosaka ~ 100 euro vai pat mazāk . Zemo algu sektorā parādās samazinājums, no 230 uz 100 (faktiskais samazinājums - 26 euro). Savukārt normālo algu sektorā parādās ir palielinājums, no ~30 uz 100 euro (faktiskais palielinājums + 6 līdz 15 euro). Lai neciestu tie, kuri saņem mazas algas (tas ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir trūcīgi, jo mēs nezinām viņu uzturamo personu loku), var palielināt minimālo algu līdz 500 euro. Tā kā zemo algu saņēmējiem NM samazinātos no 230 uz 100, Reālais zaudējums būtu 26 euro. MA pielikums no 430 uz 500 viņiem dod bruto + 70 euro, kas pēc VSAOI un IIN (ja nav apgādājamo), samazinās uz + 48 euro, bet, ja ir 2 vai vairāk apgādājamie, paliek visi +64. Līdz ar to valdība zemo algu saņēmējiem (nejaukt ar trūcīgām personām) nodrošinātu lielākus ienākumus un paliktu nauda gan mediķiem un pedagogiem, gan reālajiem trūcīg

un kavē ekonomikas izaugsmi. Šajā reizē budžets lielā mērā ir atkarīgs no untuma – mainīt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kam nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem prasa vēl 35 miljonus. Šī pozīcija vislielāko labumu uz mājsaimniecības locekli dod personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem pēc pazīmes – neliels legālais atalgojums. Tajā pašā laikā valdība neatrod 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai (skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus), kā arī neatrod līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī. Līdz ar to nevienlīdzība tikai pieaugs, tomēr no normālas algas legāli maksājošo darba devēju skatpunkta nepatīkamākā ir DNM postošā ietekme uz ekonomikas attīstību un valstij pieejamo resursu pieauguma sabremzēšanās nākotnē