Inflācija arī turpmāk būs samērā augsta

Šāds viedoklis var izrādīties visai pamatots, ja ņem vērā, ka pārtikas cenas jūlijā bijušas par 7% augstākas nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Uzreiz jāpiebilst, ka neko labu nesola arī kopējā cenu dinamika. Salīdzinājumam – maijā pārtikas cenas gada izteiksmē Latvijā bija pieaugušas par 5%, bet jūnijā – par 6,7%. Nevar izslēgt, ka patērētājiem negatīvā inerce turpināsies un pārtikas sadārdzināšanās temps turpinās palielināties. Jau iepriekš minētais sviests, kā arī citi piena produkti ir galvenais iemesls tam, kāpēc kopējā pārtikas cenu līkne Latvijā turpina pieaugt, galu galā atstājot pamanāmu ietekmi uz kopējo inflācijas rādītāju valstī. Pēc statistiķu aprēķiniem, sviesta cena gada laikā pieaugusi par 47,6% un nav izslēgts, ka augusta un septembra inflācijas datos šis skaitlis būs vēl lielāks. Tomēr jebkuram kāpumam ir kaut kādas robežas. Protams, interese no Ķīnas un citu jaunattīstības valstu puses ar strauji augošu iedzīvotāju skaitu ir pietiekams arguments, lai cena augtu. Tāpat iepriekšējā piena lopkopības orientēšanās uz augstiem izslaukumiem, kuros uzsvars likts uz olbaltumvielām, nevis taukiem, kas arī ir viens no esošā deficīta iemesliem, arī pietiekams arguments. Vienlaikus jāatceras, ka cena ir pietiekami regulējošs mehānisms, lai pieprasījumu sabalansētu ar piedāvājumu. Ir arī jāatceras, ka pārtikas produkti, tāpat kā akcijas un citi vērtspapīri, ir pirkšanas un pārdošanas objekti biržās un pašreizējā situācija ir visai labvēlīga tam, lai arī dažādi biržu spekulanti gūtu peļņu. Tomēr vienlaikus ir vērts atcerēties, ka finanšu aktīvu dzīves cikls orientēts no viena cenu burbuļa līdz nākamajam un pašreiz augstās cenas var likt sarukt pieprasījumam gan no biržas tirgoņu, gan reālo patērētāju puses. Tas savukārt būs pietiekams arguments tam, lai cena atkal saruktu. Tiesa, uz ātru cenu samazināšanos veikalos nav ko cerēt.

Tomēr ir iespēja cerēt uz to, ka cenas kritums biržās bremzēs kopējo dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā. Inflācijas līmenis jau tagad Latvijā sāk uzrādīt tendenci samazināties. Tā, piemēram, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi dzīves dārdzība Latvijā palielinājusies par 2,6%. Tas gan ir neierasti liels skaitlis uz pēdējo gadu fona, tomēr ir pārliecinoši zemākais šā gada septiņos mēnešos. Salīdzinājumam – jūnijā gada inflācija sasniedza 3%, bet aprīlī un maijā – pat 3,4%. Viens no inflācijas samazinājuma iemesliem bija iepriekšējos mēnešos vērojamais naftas cenu kritums, sekmējot ar degvielu un siltumenerģiju saistīto izmaksu mazināšanos. Lai arī šo faktoru ietekmē izaugsmes iespējas tiek ierobežotas, ir jārēķinās, ka patēriņa cenu pieauguma temps varētu saglabāties tuvu pašreizējam līmenim, ko veicinās ar būvniecības aktivitātēm saistītais pakalpojuma cenu kāpums, kas iegriezīs arī kopējo inflācijas spirāli.