Viens no partijas diviem līdzpriekšsēdētājiem, reizēm par „zaļo Jaunupu” vai Zaļās partijas pelēko kardinālu sauktais Viesturs Silenieks apgalvo, ka šādi viņiem izdevies zemniekus padarīt zaļākus. Pēc ārkārtas vēlēšanām Silenieks būtu gatavs vēl pārsteidzošākai tolerancei.
Vai jūs kā sadarbības nosacījumu ar Saskaņu neizvirzīsiet prasību atzīt okupāciju un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu?
To es šobrīd nevaru pateikt, izvirzīsim vai neizvirzīsim. Kad pienāks tas brīdis, tad būs skaidrs. Būtu interesanti uztaisīt socioloģisko aptauju, plašāku, nevis tikai no vēlētājiem, jo tam, kam ir 16 gadu, arī ir prāts — pajautāt dažādos griezumos šo jautājumu, nevis par okupācijas fakta atzīšanu vai neatzīšanu. Tiem, kas nav piedzīvojuši kara šausmas, to neizprast, un ar šādu uzstādījumu tu nenoņem neko, nenodrošinies pret iespējamo vai neiespējamo karu vai okupāciju, neko. Tas ir deklaratīvs, emocionāls un nav uz attīstību vērsts.
Jūs pats spētu vienoties par sadarbību ar Saskaņu arī tad, ja tā neatzītu okupāciju?
Domāju, ka spētu, jo, ja es nespētu, tad šodien ar viņiem vairs nerunātu.
Tas ir visas Zaļās partijas viedoklis?
Nē, mans.
Vai Izraēlā būtu iespējams iekļaut valdībā partiju, kura noliedz holokaustu?
Tā ir viņu darīšana. Nebūtu, jo viņiem ir cits uzstādījums, holokausts viņiem ir politikas instruments. Ostas valdē šobrīd jau trīs no astoņiem ir Saskaņas cilvēki. Mēs visus vides jautājumus risinām ar viņiem. Nav variantu. Tu vari pateikt, ka nesadarbosies, nu un? Stāvi malā, politiku veidos bez tevis.
Jūs atzīstat, ka okupācija ir bijusi?
Jā, bet tas nav punkts, kas kaut kādā veidā Latvijā tagad kaut ko mainītu. Vai mēs ceram no Krievijas piedzīt naudu?
Kā balsosit, ja būs referendums par krievu valodu kā valsts valodu?
Pret. Es vienkārši velku uz to, ka pietiek ņuņņāties, gausties, atkārtot, ko citi vēsturnieki sarakstījuši. Šobrīd tas pensionāram nemaina latus pie pensijas, uzņēmējam arī neko nemaina.
Tātad tas nav svarīgi?
To nevajag celt tik augstu, kā vienu no karogiem: ejam atpakaļ uz okupācijas laiku un ķidājam, tērējam laiku... Nu tad piešķiram valsts budžetā vēl vairākus miljonus un pētām. Kāpēc mēs to nedarām? Tāpēc, ka valdība to nav atzinusi par prioritāti. Nevajag spekulēt ar to, ka tā mums ir augsta prioritāte. Nu nav.
Visu interviju lasiet Sestdienā!