Arī pēc uzvarām pār citu valstu izlasēm mūsu faniem nepietrūktu citu mošķu, ko varonīgi apēst, sākot no čūskām un dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem un beidzot ar radībām, kuras uzlūkojot nevar saprast, kur tām galva, kur otrs gals un vai tas vispār ir bijis vai tikai produkta pagatavošanas procesā likvidēts. Drosmīgākie fani teiktu, ka viņi šos mošķus apēstu tad, ja mūsu izlase zaudētu, kas, vēsturiski raugoties, gadās biežāk nekā uzvarētas spēles. Bet arī ne tik drosmīgie badā nepaliktu, jo Vjetnamas virtuvē ir daudz kā garšīga arī no mums zināmiem vai pieņemamiem produktiem, pirmām kārtām jau zivis un dažādi zaļumi. Latvietis, uzlūkojot fo zupu, jūtas apgarots gandrīz kā bērnībā, laukos vecmāmiņas bullītim atnesis pirmo zālīti. Patiesībā vjetnamieši te minētos mošķus patērē nevis ikdienas pārtikā, bet vairāk kā uzkodu, un te tos minu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja vēl esi tajos gados, kad alkohols paver tev jaunas iespējas, vienalga, īstas vai iluzoras, tad arī uzkodas pie alkohola piedien, un šajā ziņā Vjetnamā var izvērsties. Otrkārt, Alberta ielā, kas atduras pret ēku, kurā tagad atrodama vjetnamiešu brasērija Madame Mei, 70. gados bija LU Bioloģijas fakultāte, kur daudzi no minētajiem mošķiem bija skatāmi fakultātes muzejā, diemžēl formalīnā, ne spirtā. Labi vien ir, ka tajos laikos nekādu krogu Antonijas ielā nebija, jo tad es droši vien zooloģiju un botāniku apgūtu, veroties fo zupā, nevis noteicējos.
Tātad Vjetnamas virtuves tradicionālie gardumi tagad ir dabūjami arī klusajā centrā. Madame Mei pieder The Catch Family restorānu grupai. Indoķīnas un franču, bijušo Indoķīnas kolonizatoru, kulinārās tradīcijas te pasniegtas mūsdienīgākā interpretācijā. Interjers ieturēts rāmos toņos, arī fona mūzikā neskan Vjetnamas kara laika dziesmas, ķeries tik pie mazās, baltās ēdienkartes un izvēlies. Ar veģetārajiem springroļļiem, desertiem un Mejas madāmas phở bò bijām trāpījuši, zupa, lai gan pilns lielais šķīvis, garšoja pēc vēl. Mazliet vairāk iedvesmas bija cerēts no Hanojas slavenākā ēdiena Chả cá Lã Vọng, viena no populārākajiem vjetnamiešu ēdieniem pasaulē. Populārs tas kļuva jau XIX gadsimtā, kad Doanu ģimene grilēja zivis tik meistarīgi, ka 1871. gadā atvēra ēstuvi. Tā tika iesaukta par Chả cá Lã Vọng (La Vonga grilētās zivis). Popularitātei augot, arī pati iela, kurā atradās restorāns, tika pārdēvēta par Chả cá. Kā jau daudzas slavenas receptes, arī Chả cá īpašu padara pavāra meistarība. Zivi sagriež gabaliņos un vismaz stundu marinē ar kurkumu, galangalu (līdzīgs ingvera saknei), fermentētiem rīsiem un citām sastāvdaļām. Pēc tam grilē uz oglēm, tad apcep eļļā un pasniedz karstā pannā. Klāt nāk nūdeles, svaigi garšaugi, zemesrieksti un asa garneļu mērce. Sastāvdaļas – kurkuma jeb Indijas safrāns, dilles, garneļu pasta un zivju mērce – piešķir ēdienam muskusa garšu, to papildina čili pipari, nūdeles un daudz svaigu garšaugu. Hanojā Chả cá Lã Vọng ir delikatese. Tās Madame Mei interpretācija vēl prasās papildināma.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
Vjetnamas restorāns MADAME MEI
Adrese: Antonijas ielā 10
Atvērts: No 12.00 līdz 23.00 (P no 14.00)
SESTDIENA ĒDA
- Nem chay (veģetārie springrolli ar nūdelēm un dārzeņiem, salātu lapas, garšaugi, vjetnamiešu mērce) 11,00
- Phở bò Madame Mei (liellopu langets un vārīta krūtiņa) 14,00
- Chả cá Lã Vọng (sams ar dillēm un lociņiem, ikonisks Hanojas, pasniegts ar rīsu vermišelēm un garšaugiem) 17,00
- Mango un kokosriekstu pudiņš 8,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
GANDRĪZ LĪDZ ODZIŅAI. Garšīgas vjetnamiešu zupas, garšīgi deserti, tikai slavenākajam Hanojas ēdienam pietrūka odziņas, kas to dara īpašu.