Dokumentā iezīmēti būtiskākie uzdevumi šajā gadā visos izglītības posmos - no pirmsskolas līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai. Kopumā plānā paredzēti vairāk nekā 170 uzdevumi, no kuriem lielāko daļu plānots īstenot līdz gada beigām. Tie sadalīti četros virzienos: mācībspēks, izglītības piedāvājums, atbalsts un pārvaldība.
Lielākā daļa uzdevumu saistīta ar izglītības piedāvājumu un atbalstu, piemēram, metodiskais atbalsts pedagogiem, tostarp pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, mācību līdzekļu iegāde.
Plānots, ka skolēni kārtos arvien vairāk elektronisku pārbaudījumu - šogad septiņus, tostarp eksāmenus un monitoringa darbus. Digitāli tiks vērtēts arī arvien vairāk papīra eksāmenu. Lai uzlabotu skolēnu sniegumu, tiks ieviesti monitoringa darbi 3. un 6.klasē, kā arī izstrādāti risinājumi prasmju uzlabošanai matemātikā, lasītprasmē un dabaszinātnē.
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu skolēni dosies ekskursijās uz zinātnes centriem, muzejiem un uzņēmumiem, lai iepazītu dabaszinātnes un inženierzinātnes, kā arī stiprinātu pilsonisko līdzdalību. Noteikts, ka katram skolēnam gadā būs vismaz četras šādas norises - trīs STEM jomā un viena pilsoniskajā izglītībā. Tāpat mācību procesā tiek integrētas kultūras norises. Savukārt reģionos darbojas valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, kurām piešķirts papildu finansējums pedagogu likmēm un STEM programmām.
Līdz gada beigām paredzēts sākt pirmsskolu metodiskā darba vadības principu izveidi un sistēmas attīstību. Savukārt profesionālajā izglītībā tiks piesaistīti pieci valsts metodiķi sadarbības un profesionālās pilnveides vajadzību apzināšanai un īstenošanai. Tāpat tiks izstrādāts jaunā profesionālās izglītības finansēšanas modeļa projekts.
Līdz gada beigām arī plānots sagatavot grozījumus, kas ļaus augstskolām plašāk īstenot profesionālās pilnveides programmas. Tiks attīstīts saturs augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tostarp kvantu tehnoloģijās un mākslīgajā intelektā. Paredzēts arī ieviest obligātu noslēguma darbu oriģinalitātes pārbaudi.
Savukārt pašvaldībās un valsts izglītības iestādēs plānots modernizēt infrastruktūru, koncentrējoties uz videi draudzīgiem risinājumiem, energoefektivitāti un digitālajām tehnoloģijām.
Tāpat plānots izvērtēt pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību, izstrādāt un ieviest risinājumus sistēmai, kas ļaus savlaicīgi un jēgpilni noteikt bērnu vajadzības, kā arī sākt veidot asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas.
Lai mazinātu bērnu attīstības riskus, paredzēts paplašināt vecāku izglītojošās programmas, tostarp prenatālās un agrīnās prasmju apguves jomā. Tiks ieviestas intervences programmas bērniem ar uzvedības, sociālemocionālām un mācīšanās grūtībām.
Tāpat plānots nostiprināt starpsektoru sadarbību bērnu attīstības vajadzību nodrošināšanai, definējot atbildīgās institūcijas, un izglītot speciālistus darbā ar bērniem un jauniešiem. Paredzēts nodrošināt asistenta pakalpojumus skolēniem ar invaliditāti, kā arī atbalstu romu izglītojamajiem, remigrantu bērniem un nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.
IZM arī apņēmusies līdz gada beigām izvērtēt speciālo izglītības iestāžu tīklu un sagatavot priekšlikumus tā ilgtspējīgai attīstībai.
Atsevišķi uzdevumi vērsti arī uz pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, tostarp zemākās algas likmes celšanu un jauna darba samaksas modeļa "Programma skolā" izstrādi. Līdz gada trešajam ceturksnim paredzēti grozījumi normatīvajos aktos, kas noteiks pedagogu minimālās algas saistību ar bāzes mēnešalgu.
Tāpat notiek darbs pie jaunas prognozēšanas sistēmas, lai izvērtētu pedagogu pieprasījumu un piedāvājumu, ņemot vērā amatus, slodzes un nepieciešamos valsts finansējuma apjomus. Tā palīdzēs plānot pedagogu sagatavošanu un profesionālās pilnveides vajadzības valsts, pašvaldību un skolu līmenī, sagaida IZM.
Īpaša uzmanība pievērsta STEM priekšmetu skolotāju sagatavošanai - līdz 2028.gadam plānots sagatavot 150 līdz 180 jaunu speciālistu. Tiks arī paplašināta darba vidē balstīta pieeja pedagogu sagatavošanā.
Līdz gada beigām plānots izstrādāt jauno pedagogu izaugsmes un nodarbinātības risku uzraudzības sistēmu, kas paredz mentoru atbalstu un nepieciešamos atbalsta pasākumus pirmajā darba gadā, plānots atbalstīt aptuveni 300 jauno pedagogu. Tāpat tiks stiprināta pirmsskolas pedagogu sagatavošana, pievēršot uzmanību agrīnai diagnostikai un atbilstošu pieeju ieviešanai mācību procesā.
Izglītības attīstības pasākumiem valsts budžetā šogad paredzēti 377,4 miljoni eiro, tai skaitā 115,96 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētajiem projektiem.
Savukārt plāna pilnīgai īstenošanai nepieciešami vēl 131,5 miljoni eiro, visvairāk pasākumiem, kas saistīti ar izglītības piedāvājumu, kā arī pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanu un piesaisti - attiecīgi 64,165 miljoni un 39,775 miljoni eiro. Papildu finansējums būs nepieciešams arī nākamajos gados.
Lielākā daļa no kopējā papildu nepieciešamā finansējuma attiecas uz ES fondu un citu ārvalstu fondu līdzfinansētu projektu īstenošanu. Piemēram, šogad no fondiem papildu nepieciešami 106,3 miljoni eiro, 2026.gadā - 116,3 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 97,5 miljoni eiro.
Vienlaikus rīkojumā minēts, ka paredzētie pasākumi iesaistītajām ministrijām būs jāīsteno no jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, un papildus finansējums šim gadam nav paredzēts. Savukārt turpmāk uzdevumu īstenošana notiks, rūpīgi plānojot pieejamos līdzekļos.
Kā aģentūrai LETA skaidroja IZM, plānam pievienotajos aprēķinos sadaļa "Nepieciešamais papildu finansējums" atspoguļo līdzekļus, kas rīcības plāna izstrādes brīdī vēl nebija iedalīti konkrētām programmām, bet gada gaitā tiek pārdalīti ar valdības lēmumiem. Papildu līdzekļi šim gadam netiek prasīti.
No kopumā 131,5 miljoniem eiro 25,2 miljoni eiro paredzēti pedagogu atalgojumam, tostarp darba algas celšanai, un šie līdzekļi jau ir apstiprināti un pārdalīti no valsts budžeta rezervēm. Savukārt 106,3 miljoni eiro no ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentiem sākotnēji ir ieplānoti gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā kā nesadalītie finanšu resursi un gada laikā tiek pārdalīti uz konkrētiem projektiem vai pasākumiem.