Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

LIZDA prasa Šuplinskas atvainošanos par pārmetumiem pedagogiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) atvainošanos par trešdien LIZDA Padomes sēdē izteiktajiem pārmetumiem pedagogiem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, arodbiedrība uzskata, ka Šuplinskas kritika, pedagogus nosaucot par nedisciplinētāko publiku grauj profesijas prestižu.

Tāpat LIZDA nepiekrīt ministres apgalvojumam par to, ka LIZDA nevēlas sadarboties ar nozares ministriju, valdību un Saeimu, veicinot izglītības sistēmas sakārtošanu. "Mēs padomē teicām, ka gribam palīdzēt, ka esam gatavi sadarboties, ko arī darām," pauda Vanaga.

Vanaga piekrita, ka "droši vien ir epizodes, kad kāds ir pelnījis kritiku, bet tas noteikti neattiecas uz visiem pedagogiem". Arodbiedrības vadītāja tāpat arī norādīja, ka pedagogi, kas pašaizliedzīgi strādā tostarp aicinājuma vadīti, vēlas dzirdēt arī "kaut ko labu".

"Mēs esam sadarbības ceļa sākuma posmā. Ja Šuplinska šādi pauž viedokli par nozarē strādājošajiem, tad tas neliecina par to, ka viņa rūpēsies par pedagogiem," uzskata arodbiedrībā.

Vanaga norādīja, ka, piemēram, pašreizējā, kā arī līdzšinējā veselības ministre "gan iestājās par mediķiem, novērtē nozarē strādājošos cilvēkus", savukārt izglītībā "viss atkal ir ar pierādīšanu, pārliecināšanu".

"Tā nav pozitīva retorika ne attiecībā uz sociālo partneri, ne arī par visu pedagogu saimi kopumā," secināja Vanaga.

Kā ziņots, trešdien LIZDA padome nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo formātu un laiku. Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī. Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu norises formu un laiku vēl tiks lemts.

Šuplinska, skaidrojot savu pozīciju grafika izpildes jautājumā, vairākkārt uzsvēra, ka "viņai un IZM naudas nav". Viņa pauda, ka valdībai un Saeimai ir jādod signāls par to, ka tiek sakārtota sistēma.

Ministre pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos iesaistīties reformās, norādot uz "mājasdarbiem", kas būtu jāizpilda skolotājiem.

Arodbiedrības padomes dalībnieki, klausoties ministres stāstītajā, vairākkārt ar izsaucieniem norādīja uz, viņuprāt, neprecizitātēm un nepareizu informāciju Šuplinskas teiktajā. Uz to Šuplinska atbildēja, ka viņa "atkal pārliecinās, ka pedagogi ir visnedisciplinētākā publika".

Pēc ministres aiziešanas Vanaga žurnālistiem pauda nostāju, ka ministres pozīcija apgrūtina sadarbības veicināšanu. Vanaga neesot guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska varētu būt "pedagogu ministre".

Kā ziņots, līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu. Pedagogu algām no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem eiro pašlaik ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.

Šuplinska pēc iepriekšējās pušu tikšanās tika stāstījusi, ka puses vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla sakārtošanas.

Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica Šuplinska.

Iecerēts, ka IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.

Top komentāri

Sāciet ar sevi.
S
Kādā Rīgas ģimnāzijā matemātikas skolotāja tā vietā, lai sagatavotu 11. klases ģimnāzistus nākamā gada valsts eksāmenam, liek stundās labot pamatskolnieku kontroldarbus. Vai tas ir paredzēts skolu programmā? Un tad brīnāmies, ka matemātikā zems zināšanu līmenis. Bet algu gan prot prasīt, draudēt ar streikiem. Paskatieties, skolotāji, vispirms paši uz sevi.
LIZDA ir pizda.
L
Neko nestrādā, tikai streiko. Šai draņķei Vanagai alga, ar ko var trīs cilvēkus uzturēt, bet kā par maz, tā par maz! Šī draņķe vēl daudz šo Zemi piegānīs, pirms vēl ellē nāks, kur prasīs sātamam, lai VIŅAI atvainojas...
sinopsis
s
bezde grib lai atvainojas ? par ko, arodbiedrība vienmēr traucējoš faktors progresam , sociālizma palieka , krievu laikā biedra kartē skaidri bija rakstīs ," profsojuz škola kommuņizma"
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas