Dodot iespēju opozīcijai kritizēt lēmuma projektu, Saeimas vairākums vakar tomēr nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic. Tas būs jāatmaksā līdz 31. augustam.
Lēmuma tekstā aizdevuma nepieciešamība pamatota ar Tuvo Austrumu reģiona konflikta īpaši negatīvo ietekmi uz akciju sabiedrības Air Baltic Corporation finanšu situāciju. Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanu par valsts īstermiņa aizdevuma atbilstību privātā tirgus dalībnieka principam, nosūtot ar Finanšu ministrijas starpniecību informāciju Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 5. maijam.
Aizdevums izsniegts ar konkrētiem nosacījumiem – tā pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir 2026. gada 31. augusts, un tas tiek izsniegts bez nodrošinājuma.
Valdība noturas
Jautājums, vai koalīcija atbalstīs šo lēmumu, bija aktuāls vēl līdz vakarrītam, jo Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) trešdien joprojām uzstāja uz satiksmes ministra Ata Švinkas (Progresīvie) demisiju, un premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība (JV)) sociālajos tīklos pauda gatavību koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai airBaltic. Tobrīd eļļu ugunī vēl pielēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, sociālajos tīklos nosaucot ZZS par ākstiem. «Viņi ir izpļekarējuši valsti un tā vietā, lai iesaistītos ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar šantāžu mēģina gāzt valdību,» pauda Rīgas mērs. Apvienotais saraksts (AS) savukārt pieteica gatavību sastādīt jaunu valdību.
Vakarrīt pirms Saeimas sēdes sākuma tikās koalīcijas partiju pārstāvji, un aģentūra LETA pēc tam citēja E. Siliņu sakām, ka satiksmes ministram būs jāstrādā, lai nodrošinātu to, ka airBaltic ir rentabls uzņēmums, kā arī to, ka Satiksmes ministrija (SM) ir jāreorganizē, jo «daudzi darbi ir iestrēguši» un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā. Pēcpusdienā pēc atgriešanās no ārzemēm A. Švinka aģentūrai LETA gan pauda, ka nav informēts par plānotās SM reorganizācijas mērķi un uzdevumiem. Ministrs papildināja, ka airBaltic aizdevuma piešķiršanas gadījumā rēķiniem, kas ir saistīti ar Tuvo Austrumu konflikta izraisīto degvielas cenu kāpumu, līdzi sekos uzraudzības komisija, kurā darbojas pārstāvji no SM, Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas (EM), Valsts kancelejas (VK) un citām institūcijām. «Tādējādi komisijas uzdevums būs sekot līdzi aizdevumam, kas tiks izmaksāts pa daļām, kontrolētā veidā un ļoti stingrā uzraudzībā,» uzsvēra A. Švinka. Gan ministrs, gan premjere pēcpusdienā ieradās Saeimā, lai aizstāvētu aizdevuma piešķiršanu, bet lielākoties debatēs uzstājās opozīcijas deputāti. «Gatavojoties šim lēmumam, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti detalizēti varēja iepazīties ar visiem materiāliem, tostarp arī ierobežotas pieejamības dokumentiem, rūpīgi izvērtējot visus riskus. Komisija šodien, atbildīgi diskutējot, pieņēma lēmumu atbalstīt aizdevuma piešķiršanu,” kolēģus informēja minētās komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV). Viņa arī piebilda, ka aizdevums viens pats neatrisinās visus kompānijas izaicinājumus. «Tomēr, vērtējot situāciju no sabiedrības kopējo interešu pozīcijām, ir acīm redzami, ka šis finansējums rada nepieciešamos priekšnosacījumus labvēlīgam uzņēmuma attīstības scenārijam un stabilitātei,» izteicās A. Čakša.
Plāna nav
«Šīs Satiksmes ministrijas un valdības minstināšanās ik dienas, jaunu iemeslu paušana par aizdevuma nepieciešamību un tik plašā haosa viešanu man pastiprina neuzticību procesam kā tādam. Man rodas sajūta, ka netiek pateikts līdz galam. Man ir bažas, ka šis aizdevums ir tikai sākums, jo kārtējo reizi neizdosies iecerētais,» norādīja deputāte Aiva Vīksna (AS). Andris Kulbergs (AS) atzina, ka airBaltic tiešām ir jāmēģina restrukturizēt, bet tam jābūt konkrētam plānam, kā to izdarīt. Deputāts uzsvēra, ka šāda plāna nav. «Šobrīd airBaltic pērk izdzīvošanu vasarai ar ķirsīšiem (mārketinga akcija jeb tā dēvētās ķiršu cenas – red.). Mēs to katrs ļoti labi redzam. Tātad tā ir naudas plūsmas ievilkšana šobrīd, lai apmaksātu degvielas rēķinus. Uz kā? Uz nākošās ziemas rēķina. Tātad, kas notiks ziemā? Problēma tikai palielināsies, caurums būs lielāks,» bažījās deputāts. Linda Matisone (AS) minēja citu aspektu: «Vakar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika skatīts jautājums par papildu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, par Goda ģimenes kartēm, par to saņēmēju loka paplašināšanu, uz ko Satiksmes ministrijas ierēdņi atbildēja – jā, ir vajadzīgi 90 000 eiro. Mums nav naudas tam. Un ziniet, paiet viena nakts, un nauda ir – 30 miljoni eiro airBaltic. Un tā jau gadiem, gadu no gada desmitiem, simtiem miljonu eiro. Bez garām diskusijām lēmumi, kas tiek pieņemti nakts laikā.»
«To, ka būs papildus vajadzīga piešprice simts līdz 150 miljonu apmērā no nodokļu maksātāju naudas, bija zināms jau pagājušā gada nogalē. Bet šobrīd tiek izmantota iespēja, ka ir dārgas degvielas cenas. Nu tad var atnākt un paprasīt vēl,» teica Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā). Viņa arī vērsa uzmanību, ka dokumentu nav parakstījis A. Švinka, bet gan viņu aizstājošā kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie).
Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība (NA)) vērsa uzmanību, ka aviokompānija strādā pārsvarā visās trijās Baltijas valstīs, taču par tās finansiālajiem izaicinājumiem maksā nevis trīs, bet viena valsts. «Kā atzīst Igaunijas un Lietuvas kolēģi, viņi ir skeptiski par to, ka viņi varētu kļūt par līdzīpašniekiem. Tomēr viņi atzīst un arī Latvijas sabiedriskajiem medijiem atzina, ka izskatītu šādu gadījumu. Taču šāda piedāvājuma no Satiksmes ministrijas, no Latvijas valdības nav bijis,» akcentēja deputāts.
E. Siliņa gan uzsvēra airBaltic pozitīvo pienesumu ekonomikai un arī Latvijas tēlam. «Ne velti šajās nedēļās, kad parādījās politiskajā dienaskārtībā jautājums par airBaltic, ļoti daudzas organizācijas, uzņēmēju organizācijas, dažādu nozaru organizācijas rakstīja gan publiskas vēstules, gan vēstules Ministru kabinetam, arī mani informējot par to, cik ļoti nozīmīgs viņu biznesā, viņu uzņēmuma darbības nodrošināšanā ir airBaltic. Mēs redzam mūsu nacionālo aviokompāniju vairāk no tāda nodokļu maksātāja un ienākumu, izdevumu rēķina, bet airBaltic pienesums mūsu tautsaimniecībā ir daudz lielāks,» apgalvoja premjere.
Vairāku dienu epopeja rezultējās ar samocītu balsojumu. Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no AS un NA izvēlējās nebalsot.