Saeima varētu uzdot valdībai izvērtēt iespējas samazināt PVN pārtikai

Es neticu mūsu valdība ir spējīga un kompetenta to īstenot

Atkal akstas. Teatris. Stulba tauta ari tic.

"Uz Poliju iepirkties dodas ne tikai tās tuvākie kaimiņi-lietuvieši,bet arī Latvijas iedzīvotāji.Neatkarīgā pārliecinājās,ka pie Polijas pierobežas veikaliem brīvdienās stāv automašīnas ar Latvijas,Lietuvas un Baltkrievijas numuriem.Tā kā cenas Polijā vidēji ir par 30-40% zemākas nekā Latvijā,ar ietaupīto izdodas segt ne tikai degvielā iztērēto.Ceļš līdz Suvalkiem,prmajai lielākajai pilsētai aiz Lietuvas robežas,turp un atpakaļ (430 km)izmaksāja 40 latu.CVeļā bnija jāpavada aptuveni 5,5 stundas vienā virzienā.Ja nav sava transporta,,internetā var atrast daudzus piedāvājumus iepirkšanās braucieniem uz Poliju.Vidējāpakalpojuma cena -20 latu.Ceļamērķim bija nolūkoti divi vācu lielveikali: Lidi un Kaufland.Suvalkos tos atrast ir neiespējami,jo norāžu ceļa malās netrūkst.Abos lielveikalos varēja norēķināties ar Latvijā izdotu banku karti.Par veiksmīgākajiem ieguvumiem var uzskatīt iepirkšanos aptiekā un elegantu velveta uzvalkupar kuru Rīgā nāktos maksāt vismaz 50 latus vairāk. Aptiekš iegādājoties desmit iesaiņojumus Magne B6,ģimene ietaupīja gandrīz 40 latu,tas ir-tik,cik samaksāja par benzīnu braucienam! Rīgas nomaļajās aptiekās par 50 tabletēm jāšķiras no 5 latiem ar santīmiem,bet Suvalku aptiekā analogs iesaiņojums maksā 1 latu 60 santīmu... Gan Latvijā,gan Polijā iegādātajām zālēm ir viens un tas pats ražotājs.Arī pārtika Polijā ir daudz lētāka.Iegādājoties Polijā sāli,čipsus,makaronus,olīveļļu,vegetu,tomātu sulu,zaļos zirnīšus,persiku kompotu,sviestu,veļas pulveri,sardeles un cieti žāvēto desu, kaut vai tikai pa vienam iepakojiumam,var ietaupīt 2,33 latus.Neizprotami,kāpēc Latvijas lielveikalos Holandē ražoti sieri maks;a divas reizes dārgāk nekā Polijā,kur tos var nopirkt par nepiniem trim latiem kilogramā.Polijas apmeklētāji slavē veikalus 5-10-15,kur iegādājams skaists un lēts apģērbs bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem.Arī pamperi,salīdzinot ar cenām Latvijā,tur ir smieklīgi lēti.84 HUGGIES maksā 6,23 latus jeb 7 santīmus gabalā.Latvijā jāpriecājas,ja gadās nopirkt šādu ekstru par 17 santīmiem.Atmaksājas iegādāties ar;i higiēnas preces.Piemēram,tualetes papīrs FOXI (līdzīgs Zewa SDFT)Polijā maksā tikai 9 santīmus rullītī,bet Latvijā-20 santīmu." Skat."Polijā var iepirkties par 30% lētāk",Ilze Strautiņa,nra.lv,14.novembris (2009)

Lielbritānijā,Īrijā,Maltā,Horvātijā,Grieķijā,Sanmarīno,Spānijas Kanāriju salās,Seutā un Meliļjā,Vācijas Helgolandes salā,Somijas Ālandu salās,Norvēģijas Svalbbardas arhipelāgā,Gibraltārā,Angļu kanāla salās-Gernsijā un Džersijā,Saūda Arābijā,Apvienotajos Arābu Emirātos,Kuveitā,Bahreinā,Marokā,Tunisijā (konservētai pārtikai),Ēģiptē,Libānā,Jordānijā,Somālijā,Indijā,Bangladešā,Šrilankā,Pakistānā,Afganistānā,Brunejā,Nepālā,Mjanmā,Dienvidkorejā,Austrālijā,Jaunzēlandē,Fidži,Dienvidāfrikā (19 pārtikas produktiem),Kenijā,Ganā,Botsvanā,Burkinafaso,Kotdivuārā,Kamerūnā,Ekvatoriālajā Gvinejā,Malāvijā,Maurīcijā,Namībijā,Zimbabvē,Ugandā,Zambijā,Nigērijā,Lesoto,Meksikā,Brazīlijā,Gajānā,Venecuēlā,Belizā,Ekvadorā,Antigvā un Barbudā,Barbadosā,Bermudā,Bahamās,Puertoriko,Angiljā. PVN nav ieviests,piemēram, Britu Virdžīnu salās,Kaimanu salās,Lībijā,Maldivās,Omanā.

"Vēl viens,pavisam negaidīts skatupunkts. Izdevumi pārtikai ir vienlaikus lauksaimniecības produktu ražotāju,Latvijas lauku iedzīvotāju ienākumu avots. Ja samazinās šie izdevumi,samazinās lauku cilvēku ienākumi un notiek tālāka noslāņošanās par labu pilsētām un par sliktu laukiem." Skat. I.Ciemiņa.Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis sociālās statistikas skatījumā.LU Ekonomikas un vadības fakultāte.LU raksti 2008.737.sēj.Ekonomika.49-63.lpp.

"Finanšu ministrijas ierēdņi ar ministru priekšgalā joprojām nav sapratuši,ka nodokļu pakete ir jāveido kā progresīva sistēma un tiem jākalpo kā veiocinošam faktoram uzņēmējdarbībai. Neapšaubāmi,ka lielu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un arī uzņēmējdarbības attīstību pašmāju tirgū atstāj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielums. Gandrīz visās pasaules valstīs,kurās ioekasē PVN,uz atsevišķām precēm un pakalpojumiem nodokļa likmes ir diferencētas: zemākas par standartlikmi ir pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,augstākas-luksusa precēm un pakalpojumiem. Tautai īpaši svarīgas preces un pakalpojumi vispār atbrīvoti no PVN maksājumiem. ES prasība par PVN-standartlikme nedrīkst būt mazāka par 15%un samazinātā likme par 5%. Praktiski visās ES valstīs samazināta PVN likme ir pārtikas un lauksaimniecības precēm. Piemēram,Vācijā kopš 1993.gada standartlikme ir 16%,bet galvenajām pārtikas precēm-7%. PVN dzimtenē Francijā standartlikme-19,6%,bet vairumam pārtikas preču,medikamentiem,grāmatām-5,5%. Piemēram,Vācija PVN pārtikas precēm samazināja,lai: -veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un jaunu darbavietu rašanos (sevišķi svarīgi tas esot bijis nabadzīgās Austrumvācijas pievienošanas dēļ); -sekmētu vācu zemnieku ražotās un citas vietējā ražojuma lauksaimniecības un pārtikas preču konkurētspēju; -radītu iespēji mazturīgajiem un mazāk atalgotajiem cilvēkiem lētāk iegādāties vietējā ražojuma lauksaimniec;ibas un pārtikas preces; -pieaugot pirktspējai,dotu papildu nodokļu ieņēmumus valsts kasē,tādējādi radot iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli. Lūk,spilgts piemērs,kā nodoklis kalpo kā veicinošs faktors uzņēmējdarbībai." Skat."Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai",E.Skudriņa,ekonomiste,Rīgas Balss,2004.gada 29.oktobris.

Vai daudzo un dažādo pabalstu aprēķināšanai uzturētā ierēdņu armija daudzajos sociālajos dienestos,Jarocka kungs,izmaksā lētāk (nerunājot jau par cilvēku pazemošanu) nekā samazināta PVN likme pārtikai?

Samazināta apgrozījuma nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa likme pārtikai(ar dažiem atsevišķiem izņēmumiem)ir lielākajā daļā pasaules valstu! Tās nav tikai Meksika un Čehija! Lielākajā daļā Āfrikas,Arābu un Dienvidāzijas valstu,kā arī Brazīlijā,Ekvadorā,Austrālijā,Jaunzēlandē,Fidži, nepieciešamākajiem pārtikas produktiem ir pat noteikta 0% PVN likme! Un tā jau sen būtu atcelta,ja no tās labumu gūtu tikai 10% maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju! Tādēļ šādu PVN samazinātās likmes pārtikai vērtējumu attiecināt uz visām pasaules valstīm ir absolūti neloģiski! Otrkārt,mūsu politiķi neņem vērā to,ka pateicoties milzīgajai PVN starpībai,mūsu pārtikas ražotāji ir konkurētnespējīgai pat pašmāju tirgū! Pietiek vien ielūkoties mūsu pārtikas veikalos,kuros pārsvarā ir Polijā ražotie pārtikas produkti!Vai tiešām mūsu ekonomikai ir izdevīgi,ja pat Latvijas pilsētu iedzīvotāji pārtiku arvien vairāk iegādājas Polijā,par 30-40% lētākām cenām,savu naudu atstājot Polijas pierobežas veikalos un tādējādi sildot Polijas,nevis Latvijas.ekonomiku!!! Un tā jau ir nevis Vācijā vai Grieķijā,bet gan (sk.raksta nobeigumu),bet gan Latvijā ražoto gurķu diskriminācija! Kam tas ir izdevīgi politiķu kungi??? Vai esat parēķinājuši,cik mēs tādā veidā ietaupām un cik zaudējam?

"Pasaules attīstītajās valstīs PVN pārtikai ir samazināts,Latvijā PVN pārtikai ir vienāds ar PVN tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Ņemot vērā,ka lauksaimniecība veido tikai aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta,PVN pazemināšana pārtikai (un varbūt paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem) būtisku ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem neatstātu. Vēl jāievēro fakts,ka pārtioku lauku iedzīvotāji lielākoties patērē,PVN nemaksājot,jo viņi lielāko daļu izaudzē paši. Nodokli mazā mērā maksā arī no tirgos pārdotās lauksaimniecības produkcijas. Reizē ar to pārtikas pilnīga vai daļēja atbrīvošana (kā tas daļēji ir Lielbritānijā un Luksemburgā) no PVN budžetam ir maznozīmīga. Vajadzīga tikai vēlēšanās,lai neatrastu atrkal kādu pretargumentu-sarežģīti diferencēt,grūti kontrolēt,nav pierasts,kases aparātiem nav tāda iedalījuma un līdzīgi." Skat."Latvijas nodokļu politika: salīdzinājums un vērtējums",Latvijas Universitātes lektore,Mag.ekon.un sab.vad.zin Ilze Sproģe,Komersanta Vēstnesis,Nr.27 (134),2008.gada 2.jūlijs. http://www.kvestnesis.lv/?menu=reset

PVN Ikdienas pārtikai: Nīderlandē,Beļģijā un Portugālē-6%,Francijā un Monako-5,5%,Polijā un Rumānijā-5%,Spānijā-4%,Luksemburgā-3%,Šveicē un Lihtenšteinā-2,5%,Lielbritānijā,Īrijā,Maltā,Horvātijā,Sanmarīno,Grieķijā,Spānijas Kanāriju salās,Somijas Ālandu salās,Vācijas Helgolandes salā un Dānijas Grenlandē-0%.

Tad jau vienu lielu baru jāpatriec no siles, kas noteikti nenotiks, jo apdauzītā sataisītos parādus jau neviens ne atlaidīs, ne samazinās, IZNĀK, KA MUMS KĀRTĒJO REIZI MELO AR KĀDU SLEPENU NOLŪKU TĀPĒC ESIET UZMANĪGI UN NERIJIET KĀRTĒJO REIZI "KARSTU" !!!

Paskaties uz Nīderlandi. Partikai, respektīvi ediena produktiem ir zemāka PVN. Atbastu izvērtēšanu.

treknie noindējas ar pārtiku, sākas diabēts

Šādi uzdevumi, ierosinājumi ir labi jānotur. Vismaz 3 ar pusi gadu. Tad Jāvelk gaismiņā, jo tuvojas vēlēšanas..

zagļus nodokļu nemaksātājus barot ????!!!!!, tiem kas svīst kombainos traktoros šos lopus par velti nav jābaro!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! visus pie darba. Precēm PVN augšā, darba spēka nodokli nost uz pusi!