Investoriem tiek piedāvāta iespēja iegādāties līdz 50 procentiem mīnus vienai airBaltic akciju, bet jautājumu par investora vai investoru piesaisti lidsabiedrībai un akciju cenu Latvijas valdība gatavojas apspriest pēc tam, kad būs noskaidrots, cik liela ir interese par piedāvāto iespēju.
Pievilcīgs piedāvājums
Ar airBaltic stratēģiskā investora meklējumiem nodarbojusies valdības šim mērķim piesaistītā konsultante - kompānija Prudentia. Tās valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš preses pārstāvjiem pauda viedokli, ka tieši tagad «ir īstais laiks, kad uzrunāt potenciālos investorus, jo patlaban sākas aktīvā biznesa sezona».
Tāpat K. Krastiņš atzina, ka interese par airBaltic akciju iespējamo iegādi jau ir vērojama, galvenokārt no tādiem investoriem, kam ir zināms Baltijas jūras reģiona tirgus. «Tie ir gan finanšu investori, gan arī citu valstu lidsabiedrības,» izteicās K. Krastiņš, vienlaikus atsakoties komentēt, par kādu summu aviokompānijas akcijas varētu tikt pārdotas. Atbilstoši viņa teiktajam priekšroka, protams, tiks dota pieredzējušiem stratēģiskajiem investoriem, taču no sarunām par akciju iegādi netiks izslēgti arī finanšu investori.
Valdības konsultantu pārstāvis tāpat norādīja, ka patlaban Eiropā ir vairākas aviokompānijas, kas meklē pircējus. Tā, pēc viņa vārdiem, gan ir normāla parādība. Turklāt K. Krastiņš uzskata, ka airBaltic ir zināmas priekšrocības, jo «šā gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmums ir ļoti labi strādājis, kas ir laba ziņa investoriem», vēsta Nozare.lv.
Līdzīgu viedokli sarunā ar Dienu pauda arī airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, norādot, ka šogad pasaulē darbību pārtraukušas jau 16 aviokompānijas, tāpat lielākajai daļai nozares uzņēmumu pasliktinās finanšu rādītāji, un uz šāda fona airBaltic, kas spējis jūtami samazināt zaudējumus, bet 2014. gadā pēc restrukturizācijas pabeigšanas plāno atgriezties pie peļņas, varētu būt investoriem ļoti pievilcīgs.
Situācija Eiropā nepriecē
Pesimistiskāk noskaņoti eksperti norāda, ka cerības uz drīzu stratēģiskā investora atrašanu airBaltic varētu būt pārspīlētas. Kā iemesli šādai nostājai tiek minēti airBaltic neskaidrā vēsture un stratēģiskie nākotnes plāni, taču vēl lielākā mērā tas tiek saistīts ar kopējo situāciju aviācijas nozarē Eiropā, kurai, piemēram, Financial Times, atsaucoties uz Starptautisko Gaisa transporta asociāciju, šajā gadā prognozē tīros zaudējumus 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā, kā arī vairāk nekā pieticīgu peļņu (net profit) 0,5 procentu apmērā. Salīdzinājumam - Āzijas aviosabiedrību tīrā peļņa tiek prognozēta aptuveni 2 miljardu ASV dolāru apmērā, kas gan ir par 300 miljoniem mazāk, nekā tika cerēts sākotnēji.
Šāds stāvoklis izveidojies ne tikai augsto degvielas cenu dēļ, kas visā pasaulē ir vairāk vai mazāk vienādas, bet arī eirozonas krīzes, lidsabiedrību nepieciešamības ievērot Eiropas Savienības (ES) noteikumus par izplūdes gāzēm dēļ, kā arī «pateicoties» nosacījumam, ka ES valstu valdības vairs nav tiesīgas sniegt aviokompānijām tiešu atbalstu. (Pēdējais punkts, piemēram, pazudināja Ungārijas lidsabiedrību Malev.)
Kopējā situācija nozarē nosaka to, ka investoru interese nav liela, savukārt viņu izvēles iespējas - ļoti plašas, jo stratēģiskos investorus meklē virkne Eiropas «vidējās rokas» aviokompāniju, arī Polijas LOT, Čehijas Czech Airlines, Rumānijas TAROM, Portugāles TAP, Slovēnijas Adria Airways, kā arī Melnkalnes Montenegro Airways, un tas ne tuvu nav viss saraksts. Turklāt ne viena vien no šīm kompānijām investoru meklējumus sākusi daudz agrāk nekā airBaltic.
Polijas piemērs
Par to, ka stratēģiskā investora atrašana ir sarežģīts uzdevums, liecina Polijas LOT piemērs. Šī lidsabiedrība bija tuvu darījuma noslēgšanai ar Turcijas Turkish Airlines (kompānija, kura izvirzījusi grandiozus plānus pēc divām desmitgadēm kļūt par vienu no lielākajām pasaulē), taču šovasar vienošanās cieta neveiksmi nevis iesaistīto pušu dēļ, bet gan tāpēc, ka ES likumdošana neļauj ārpus Savienības esošai kompānijai kļūt par kādas ES valsts lidsabiedrības akciju kontrolpaketes īpašnieci. Savukārt Turcijas aviokompānijai vienkārši līdzekļu ieguldīšana nešķita saistoša, un tagad LOT savas cerības saista ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem no ES valstīm.
Labākais risinājums gan LOT, gan jebkurai citai investorus meklējošai lidsabiedrībai, protams, ir kādas no Eiropas trim lielajām aliansēm (zem Air France - KLM, Lufthasa un British Airways karogiem) interese, taču kopējās situācijas dēļ tāda šobrīd nav vērojama. Savukārt Tuvo Austrumu vai attīstības valstu potenciālie investori parasti vēlas vairāk, nekā ir spējīgas piedāvāt ES valstu valdības (tas nenozīmē, ka pēdējās to nevēlētos darīt). Tāpēc arī airBaltic iespējas atrast stratēģisko investoru nevajadzētu pārvērtēt, taču, kas attiecas uz finanšu investoriem, tos atrast, jādomā, nebūs problemātiski.