Studentiem kredīta saņemšanai pietiks ar valsts galvojumu

Kādas studentiem, sākot ar nākamo studiju gadu, kas sāksies septembrī, būs izmaiņas studiju un studējošā kredīta saņemšanā?

Lielākā pārmaiņa būs tā, ka būs tikai viens galvotājs – valsts, nebūs vairs nepieciešams otrs galvotājs. Līdz šim viens galvotājs bija Valsts kase un bija nepieciešams otrs galvotājs, kas pārsvarā bija kāds no vecākiem vai radinieks. Taču šai sistēmai bija izteikti trūkumi. Valsts rīkotajās izsolēs par tiesībām izsniegt šos kredītus ilgstoši pieteicās tikai viena banka (SEB – red.), un pēdējā izsolē nepieteicās neviena. Ar lielām pūlēm pēdējā izsolē SEB banku tomēr pierunājām. Taču bija redzams, ka kredītiestādes šajā kreditēšanas veidā nav ieinteresētas. 

Kādēļ tā?

Tāpēc, ka administratīvais slogs bija pārāk smagnējs un bankām nedraudzīgs. Piemēram, starp augstskolām, Studiju zinātnes administrāciju, kas gan ar 1. jūliju ir likvidēta, un bankām ceļoja lielas Excel datnēs veidotas tabulas ar studējošajiem un viņu datiem. Kredītiestādes norādīja, ka XXI gadsimtā tās nevēlas strādāt ar šādiem manuāli apstrādājamiem dokumentiem. Tāpat bankām smagnējs bija otrā galvotāja kredītspējas vērtēšanas process.

Jāņem vērā, ka studiju un studējošā kredītu izsniegšana bankām nav ļoti pievilcīga biznesa niša, turklāt šo kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī ir niecīgs.

Tas viss kopā radīja situāciju, ka komercbankām vienkārši nebija vēlmes un biznesa intereses šādu pakalpojumu sniegt. Galvenā banku vēlme ir sistēmu vienkāršot un modernizēt. Savukārt no studentu puses Latvijas Studentu apvienība jau ļoti sen ir norādījusi, ka otrā galvotāja sistēma ir ļoti nedraudzīga, jo daudziem studentiem ir grūti tādu atrast. Aptuveni 30% no studentiem, kas pieteicās studiju vai studējošā kredītam, to nesaņēma, jo otrais galvotājs neatbilda prasībām un neatbilda banku kredītspējas kritērijiem. Piemēram, ja vecākiem jau bija hipotekārais kredīts, bankas nereti viņus nepieņēma par studiju kredīta galvotājiem. Tā ka situācija bija gana revolucionāra un mēs sēdāmies pie sarunu galda ar bankām un studentiem, lai meklētu optimālāko risinājumu. Sarunās pieaicinājām arī Attīstības finanšu  institūciju Altum, jo mums šķita, ja bankas nevēlēsies izsniegt šos kredītus, varbūt to darīs valsts attīstības finanšu institūcija. Taču Altum nav infrastruktūras, lai apkalpotu privātpersonas, tam nav filiāļu. Taču Altum piedāvāja citu risinājumu – portfeļgarantijas, kas bankām būtiski samazina administratīvo slogu. Proti, bankām vairs nav jāsazinās nedz ar augstskolām, nedz ar Studiju un zinātnes administrāciju, bet ir noteikts limits, kādu summu tās var izsniegt, un par šo summu tiek piedāvātas Altum portfeļgarantijas, tas nozīmē, ka nav nepieciešams otrs galvotājs un atkrīt tā kredītspējas izvērtēšana. Viens eiro Altum portfeļgarantijā ļauj izsniegt četrus līdz piecus eiro kredītā. 

1. septembrī students Kārlis Liepiņš saprot, ka vēlas saņemt studiju un studējošā kredītu. Kas viņam būs jādara?

Kārlim Liepiņam vairs nebūs vajadzīgs otrais galvotājs. Viņš varēs doties uz kredītiestādi, kas šos kredītus izsniedz, un saņemt kredītu. Šonedēļ varētu būt zināms, kura tieši banka tā būs.  Īsai atkāpei – pirms Covid-19 krīzes mūsu kredītus vēlējās izsniegt četras bankas, taču līdz ar krīzi banku prioritātes ir citas, un pašlaik ir viena kredītiestāde, kas varētu būt gatava to darīt. Taču Altum būs atvērts sadarbībai arī ar citām kredītiestādēm, pieteikšanās nav ierobežota laikā, kamēr vien ir pieejams valsts finansējums portfeļgarantijai.