Taču viltus ziņās spridzināšanas draudi bija vieni no populārākajiem. Biežāk ar to nodarbojās skolēni, lai saviem klasesbiedriem sagādātu to prieku tikt vaļā no kādām stundām, kamēr skola tiek pārmeklēta. Taču bija arī nopietnāki gadījumi, kad viltus ziņu nācās pārbaudīt, lai neapdraudētu, cita starpā, arī premjera dzīvību. Vienu šādu reizi fiksējusi 1995. gada 15. decembra Diena pirmās lapas ziņā Pirmizrādē meklē bumbu.
Vārdu sakot, vēstīja ziņa, ceturtdien, 14. decembrī, īsi pirms operas Uguns un nakts pirmizrādes atjaunotajā Latvijas Nacionālās operas ēkā "pagaidām nenoskaidrots vīrietis, runājot krievu valodā, pulksten 18.10 Iekšlietu ministrijas dežūrdaļai pa telefonu paziņoja, ka Operā novietota mīna. Pārbaudot ēku, spridzeklis netika atrasts – Uguns un nakts pirmizrāde sākās ar stundas un sešu minūšu nokavēšanos". (Rokzvaigžņu koncertu apmeklētāji šajā vietā teiktu, ka pirmizrādes apmeklētājiem iznāca gaidīt stipri maz.)
"Operā uz pirmizrādi apmeklētāji sāka pulcēties jau pēc pulksten sešiem vakarā, taču ēkā cilvēki netika ielaisti. Kad pie Operas bija izveidojusies ļoti gara apmeklētāju rinda, Operas intendants Ivars Bērziņš pulksten 18.40 paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ pirmizrādes sākums uz īsu brīdi tiek atlikts. Tikai pulksten 19.05, piecas minūtes pēc paredzētā izrādes sākuma, Bērziņš atklāja, ka bijis anonīms ziņojums par Operas ēkas mīnēšanu.
Operas namu ar divu speciāli apmācītu suņu palīdzību pārmeklēja policijas darbinieki, taču spridzeklis netika atrasts. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Apelis, kurš operatīvi bija ieradies notikuma vietā, Dienai teica, ka šādi gadījumi varot atgadīties katras izrādes laikā: "Ja būs pietiekams daudzums speciāli apmācītu suņu un speciālā tehnika, to var novērst, taču, kamēr naudas tam nav, garantēt neko nevaram."
Pirms paziņojuma par Operas mīnēšanu izrādi redzēt gribošie, stāvot pie Operas, jautri mēļoja, ka Latvijā tomēr pastāvot vienlīdzība – arī Ministru prezidents Māris Gailis netika ielaists Operas namā. Premjers šo brīdi ļaužu pūlī izmantoja, lai aprunātos ar rīdziniekiem par jaunākajām aktualitātēm politikā. Tikai pēc paziņojuma par Operas mīnēšanu premjers devās ēkā, lai aprunātos ar Drošības policijas darbiniekiem.
Visi Dienas aptaujātie Operas apmeklētāji bija pārliecināti, ka šis bijis kārtējais viltus paziņojums. Taču viņu sarūgtinājumu par traucēto vakara atpūtu remdēja Operas vadības vienošanās ar blakusesošo restorānu Rīga, kurā apmeklētāji, kamēr policija pārmeklēja Operu, varēja malkot pasniegtos bezmaksas dzērienus."
Nav ļaunuma bez labuma. Ko mums no šī gadījuma būs mācīties?
Kaut vai veidu, kā iespējams tikt pie tiešas sarunas ar vadošajiem politiķiem. Ikdienā, pat ja atmetam Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, vidējam vēlētājam iespēja satikt premjeru, prezidentu un arī vairākus ministrus, kā arī uzdot viņiem dažus jautājumus aci pret aci, ir niecīga. Pārāk aizņemti viņi ir, lai staigātu pa veikaliem. Tad nu kulturālākajiem vēlētājiem, kuri zina, kādus pasākumus ar pietiekami lielu varbūtību apmeklē mūsu politiskā elite, atliek tikai iegādāties biļetes uz šiem pasākumiem un brīdi pirms izrādes sākuma piezvanīt policijai un sniegt viltus ziņu par spridzekli. Kamēr lieta tiks noskaidrota, jāķer mirklis un jāsāk runāt ar minētajām personām. Protams, kādam (zvanītājam) nāksies upurēties, lai pārējie varētu tikt pie dzīvās sarunas ar valsts vadītājiem, bet kulturāls cilvēks jau nav savtīgs.