Vēsture Dienā: Pirms 28 gadiem Latvija pārbalsoja neatkarības pretiniekus

Svētdien, 3. martā, bija notikusi Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā tika uzdots jautājums: "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?" Tās rezultāti apliecināja gan to, ka Latvijas tautas vairākums atbalsta neatkarības atjaunošanas ideju, gan to, ka nebūt ne visi bija "stāvējuši barikādēs", – lielākajās, rusificētākajās Latvijas pilsētās trešā daļa balsotāju nekādu neatkarību no PSRS, proti, Krievijas, nevēlējās. 

Aptauja bija apsteidzoša atbilde uz 1991. gada 17. martā paredzēto referendumu par PSRS saglabāšanu, kuru Baltijas republikas, Gruzija, Armēnija un Moldova boikotēja. No tām PSRS republikām, kas referendumā piedalījās, tika saņemts pārliecinošs atbalsts PSRS saglabāšanai (starp citu, mazākais atbalsts bija Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, kamēr Turkmēnijā PSRS saglabāšanu vēlējās vairāk nekā 98% balsotāju). Latvijā PSRS Centrālā vēlēšanu komisija piereģistrēja "patstāvīgi izveidotos vēlēšanu iecirkņus" Rīgā un citās pilsētās un rajonos ar lielu cittautiešu īpatsvaru. Vēlēšanu iecirkņi PSRS saglabāšanas referendumam tika izveidoti arī PSRS karaspēka daļās.

Gatavojoties aptaujai, rīkotāji pamanīja dažus pārkāpumus. 1991. gada 1. marta Dienā reportieris Uģis Vidauskis no Augstākās Padomes deputāta Jura Dobeļa bija uzzinājis, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona (agrāk Ļeņingradas rajona, tātad arī Imanta, Zolitūde, Bolderāja…) 49 balsošanas vietās tiks papildinātas Latvijas aptaujas iecirkņu komisijas. Iemesls – neapmierinoša aptaujas sagatavošanas norise un pārkāpumi iepriekšējās balsošanas gaitā. Galvenie pārkāpumi konstatēti aptaujas komisiju izveidošanas procesā. Piemēram, pretrunā nolikumam vairākas komisijas izveidotas faktiski no viena darba kolektīva pārstāvjiem. "Konstatēts, ka vairākās komisijās to dalībnieki veic aģitāciju pret Latvijas neatkarību. Konkrētās personas tiek noskaidrotas un tiks sodītas likumā paredzētajā kārtībā," stāstīja Juris Dobelis. Kurzemes rajona Tautas deputātu padome vienīgā visā Rīgā bija pieņēmusi lēmumu organizēt 17. marta PSRS referendumu. 

2. marta Diena sākās ar Anatolija Gorbunova speciāli Dienai no Kopenhāgenas sūtītu argumentāciju, kāpēc viņš aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu valsti teiks jā. "Tāpēc, ka es neredzu citu iespēju, kā izdzīvot latviešu tautai. Tāpēc, ka es neredzu citu iespēju, kā izdzīvot Latvijai. Šodien jebkuras tautības cilvēkam jāizvēlas, vai, saglabājot savu kultūru un tradīcijas un īstenojot nacionālās intereses, mūs visus tuvināt kopējam mērķim, vai izzust haosā un nedrošībā. Tikai pašu un demokrātiski veidota valsts atbilst mūsu kopējām vēlmēm. Par liktenīgu kļūdu var izrādīties ilūzija, ka vēl kāda cita valsts vai valdība, kas aizstāv vienus un rāj otrus, radīs nacionālu mieru un garantēs drošību, dos darbu un maizi. Tikai paši un tikai kopā šajā grūtajā un sarežģītajā laikā veidosim savu valsti, tāpēc aptaujā teiksim "jā"."

Tajā pašā Dienas numurā Arturam Vaideram apņēmību doties uz Latvijas sūtniecību Vašingtonā, lai balsotu par neatkarīgu Latviju, apliecināja Latvijas visu laiku labākais hokejists Helmuts Balderis.

5. martā Diena jau publicēja aptaujas rezultātus. "Par demokrātisku un neatkarīgu Latviju nobalsojuši 73,68% no 87,57%, kuri piedalījās aptaujā. 24,7% atbildējuši "nē". Lauku rajonos aptaujā piedalījušies 93,11%, no kuriem par Latvijas neatkarību nobalsojuši 85,9%, bet 13,12% – pret. Republikas pakļautības pilsētās aptaujā piedalījušies 79,77% no balsstiesīgajiem, 62,12% balsojuši par neatkarību, 34,8% pret. Rīgā kopumā piedalījušies 84,43%, no tiem 60,69% atbildējuši "jā", 37,41% – "nē".» Tauta apliecinājusi atbalstu neatkarībai, secināja Anatolijs Gorbunovs. Bet Guntis Valujevs jau minētajā Dienas komentārā sprieda: "Aptauja bija vajadzīga arī mūsu pretinieku dēļ. Pie "nacionālistu un separātistu" birkas jau esam paguvuši pierast, bet turpmāk katram, kas lietos šos vārdus, nāksies paturēt prātā, ka ar tiem viņš apzīmē vairāk par divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju." To arī šodien, 28 gadus vēlāk, derētu paturēt prātā tiem, kas vārdu "nacionālists" Latvijā mēģina lietot negatīvā nozīmē.