Krievijas robežas izbūves projekts izstrādāts jau 2013.gadā, taču tikai šogad šim mērķim valdība atrada naudu un sākās robežas ierīkošana. Par pieciem miljoniem eiro 270 kilometru garumā gar robežu izzāģēs 12 metrus platu zonu, kur būs ceļš robežsargiem un josla pārkāpēju pēdu nospiedumiem. Sakārtos grāvjus un caurtekas, lai robežsargiem pēc pavasara paliem nebūtu katrreiz jāatjauno pašu gatavotās laipiņas. Robežas sakārtošana likumsargiem ļaus vieglāk atklāt nelikumīgu robežas šķērsošanu, ātrāk nokļūt pārkāpuma vietā un veiksmīgāk notvert robežas pārkāpējus. Riskantākajos posmos, kur pārkāpēju skaits ir bijis lielāks, paredzēts būvēt arī divus metrus augstu žogu. Tā garums būs 90 kilometri.
Šobrīd robežu ar Krieviju brīvi var šķērsot gan lāči un vilki, gan arī robežpārkāpēji. Pēc darbu pabeigšanas un žoga ierīkošanas to arī varēs šķērsot lāči, vilki, un, visticamāk, arī robežpārkāpēji, jo plānotajā žogā ik pa kilometram paredzēti caurumi.
Fragments no Nekā personīga rīcībā esošas Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) vēstules:
"Konkrētos robežas posmos paredzētā stiepļu žoga izbūve ir balstīta uz riska analīzi un iespējamību žogu izvietot konkrētajā apvidū. Lai nodrošinātu dzīvnieku migrācijas iespējas, žogs projektēts ar nosacījumu, ka vienlaidus nepārtraukta posma garums nedrīkst pārsniegt 1000 metrus un ik pēc 1000 metriem žoga izbūvē paredzēts 100 metru pārrāvuma posms."
Sarunā ar Nekā personīga ministrs nevarēja atbildēt, kāpēc robežu vajag būvēt ar caurumiem. Radās iespaids, ka viņš nav iepazinies ar paša parakstītās vēstules saturu - "Tīri tehniski, metodika, kāpēc tieši tā, tur es droši vien lūgtu robežsardzi precīzāk detalizētāk skaidrot. Jo es varu paskaidrot ne tik detalizēti. Kāpēc tieši tā un kāpēc tik metri tur un tas ir viss saistīts kopumā," min ministrs.
Tikmēr robežsardze skaidro, ka šādas prasības izvirzīja Valsts vides dienesta (VVD) Rēzeknes reģionālās vides pārvalde. Izbūvējot žogu, esot nepieciešams nodrošināt savvaļas dzīvnieku migrāciju, atstājot vaļējus posmus. To pašu apgalvo arī projektētāji SIA Pk 19+93. Vides pārvalde noliedz, ka to būtu prasījusi. To ierosinājuši žoga projektētāji.
"Pieteiktajai darbībai, robežsardzes joslas iekārtošana gar Latvijas Krievijas robežu vērtējums tika veikts 2013.gadā. 2013.gadā mēs to veicām, saņemot SIA Pk19+93 iesniegumu. Kur viņi apraksta darbību, kas tiks veikta, un viena no šīm darbībām, kas tiks veikta, ko raksta iesniedzējs, kam ir līgums ar robežsardzes pārvaldi, viena no šīm darbībām ir arī žoga ierīkošana," norāda VVD Rēzeknes nodaļas direktora vietniece Rita Eiduka.
Iesniedzējs informē, ka žoga uzstādīšanai netiks izmantota nekāda smagā tehnika, stieples diametri un tamlīdzīgi. Cita starpā arī norāda, ka žoga uzstādīšanā tiks ievērotas dzīvnieku migrācijas nepieciešamības, tas ir, tiks atstāti 100 metru vaļēji posmi žoga izbūves līnijas posmā. Tātad pats iesniedzējs informē, ka viņš ir paredzējis to veikt.
Vides pārvalde 2013. gada septembrī sagatavoja tehniskos noteikumus, kur runājot par žogu, ir viens ļoti vispārīgs teikums, jo iesniedzējs ir informējis, ka viņš ir paredzējis to darīt, pārvalde ir norādījusi, ka izbūvējot žogu nodrošināt savvaļas dzīvnieku migrācijas iespējas, atstājot vaļējus posmus žoga līnijas izbūves posmā.
Tik bieži atstātiem caurumiem robežā nav zinātniska pamatojuma. Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāči, cūkas un vilki būs pateicīgi par caurumiem žogā, tomēr zvēri uz Latviju var tikt arī pāri purviem, upēm un ezeriem, kur sētas nebūs. "Jautājums, ir - cik bieži šādas pārejas ir vajadzīgas. Nu tad no mūsu un citu Eiropas valstu pieredzes, transporta maģistrālēm tas pats minimālais attālums varētu būt desmit kilometri, un tad šāda pāreja lielajiem dzīvniekiem būtu nepieciešama," norāda Ozoliņš un uzsver, ka Latvijā nav pamata runāt par lielo zīdītāju migrāciju. No zīdītājiem pār Krievijas robežu migrē tikai sikspārņi un cilvēki.
"No sauszemes zīdītājiem mums nav tādi ziemeļbrieži, vai kas cits, kas krasi maina savu uzturēšanās vietu atbilstoši sezonai. To tā īsti par migrāciju uzskatīt nevar. Bet tie ir atsevišķi indivīdi, kam savā dzimtajā vietā kļuvis par šauru vai lai izvairītos no sugas brāļu konkurences, vai lai meklētu vairošanās partneri. Jā, viņi mēdz veikt diezgan lielus attālumus - desmitiem pat simtiem kilometru," turpina biologs.
Sētu gan būvēs tikai vietās, kur citas robežapsardzības metodes nav efektīvas, norāda Latvijas Republikas Robežsardze. Piemēram, vietās, kur ceļi pienāk tuvu robežai un pārkāpējiem ir viegli aizbēgt. Vai pie robežkontroles punktiem, lai ceļiniekiem nerastos vēlēšanās tos apiet pa krūmiem.
"Jebkurā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka ja konkrētajā teritorijā, ja robežsardze uzskatīs, ka šeit ir jābūt vienlaidu, teiksim, diviem kilometriem, tad tur viņš noteikti arī būs un ja būs kaut kādas nesakritības ar regulējumiem, mēs darīsim visu, lai šos regulējumus precizētu atbilstoši mūsu vajadzībām," stāsta Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Tomēr šobrīd projektā, kas ir saistošs būvniekam, ir ierakstīts, ka sētā caurumi būs. 100 metru pārrāvums ik pēc kilometra. Projekta sagatavotāji tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc dzīvniekiem uz robežas paredzēta tik liela pretimnākšana, kādu tie nesastop pie ceļu un dzelzceļu ierīkotājiem.
Šobrīd robežas ar Krieviju iekārtošana ir prioritāte. Ar piešķirto naudu nepietiek, lai varētu teikt, ka ar robežu viss būs kārtībā. Jāierīko arī robeža ar Baltkrieviju, tie ir vēl papildus 170 kilometri, kam līdzekļi nav paredzēti. Tieši tur pēdējā laikā notvertas irākiešu grupas.