Daudzi eiropieši uzskatīja, ka Obama mūsu kontinentam ir pagriezis muguru. Attiecības zemāko punktu sasniedza pērn, kad atklājās, ka ASV specdienesti ir noklausījušies eiropiešu telefonsarunas un rakņājušies elektroniskajā pastā.Rietumeiropas prese uzsver - Krimas krīze Obamam likusi atzīt, ka ASV joprojām ir galvenais garants Eiropas drošībai. "Prezidents Obama nekad nebūtu vēlējies ierasties Eiropā ar vienu mērķi - apvienot ASV senākos sabiedrotos pret ekspansionistisko Krieviju. Bet tieši to viņam nācās darīt," raksta britu The Daily Telegraph.ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sūzena Raisa uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai ASV apliecinātu, ka tām ir svarīgas ciešas attiecības ar Eiropu. "Ja šim braucienam ir kāds vadmotīvs, tad tas ir mūsu alianses un partnerības fundamentālais spēks un nozīmība," prāto Raisa.Vācijas Māršala fonda Berlīnes biroja direktore Heike Makkerona domā, ka, neskatoties uz domstarpībām, kas Obamas prezidentūras laikā valda starp ASV un Eiropu, abas puses viena otru joprojām uztver kā visuzticamāko draugu brīžos, kad ir jārisina globālas problēmas.Analītiķi prognozē, ka Obamam būs jāpiepūlas, lai pārliecinātu ES ieviest nopietnākas sankcijas pret Krieviju, kam ir nozīmīga vieta daudzu bloka dalībvalstu ekonomikā. Obamam vajadzēšot parādīt ASV gatavību daļēji maksāt par eiropiešiem radītajiem zaudējumiem.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 26.martā!
Krima restartē ASV un ES draudzību
Krievijas lēmums anektēt Krimu veicinājis Eiropas un ASV ciešāku sadarbību, kas Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas valdīšanas laikā vājinājās, jo Vašingtonas diplomātiskā un militārā prioritāte bija Āzija, trešdien vēsta laikraksts Diena.Obamas nākšanas pie varas 2009.gadā ASV un Eiropas attiecības kļuva vēsākas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.