Ekonomiskās problēmas Eiropā un atsevišķu ietekmīgu ES dalībvalstu pretestība Turcijas uzņemšanai ir vairojusi arī Turcijas valdības un iedzīvotāju skepsi pret valsts integrāciju savienībā. Tomēr vietējie analītiķi ir pārliecināti, ka Ankarai jāturpina grūtais ceļš, jo tikai piederība ES tai ļaušot sasniegt mērķi - kļūt par ietekmīgu varu Tuvo Austrumu reģionā.
ES un Turcijas attiecības pašlaik ir sasniegušas zemāko punktu, jo Brisele bija sašutusi par to, ka Turcijas valdība šovasar ar spēku apspieda pret sevi vērstus miermīlīgus protestus. Tādēļ, visticamāk, EK progresa ziņojumā paudīs bažas par cilvēktiesību stāvokli Turcijā un valsts konservatīvā premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdības centieniem iegrožot vārda brīvību.
Tajā pašā laikā ES ir slavējusi Ankaras nesen pieņemto Demokratizācijas paketi, kas paredz veikt virkni reformu, tajā skaitā mīkstināt stingro aizliegumu sievietēm publiskās vietās valkāt tradicionālās musulmaņu galvassegas, piešķirt plašākas tiesības minoritātēm un samazināt procentu barjeru partiju iekļūšanai parlamentā.
Kā pluspunkti Turcijai varētu būt Ankaras mēģinājumi saglābt miera sarunas ar kurdu nemierniekiem un lielās cerības tuvākajā laikā atjaunot Kipras miera sarunas.
Kipras jautājums ir viens no lielākajiem šķēršļiem Turcijas virzībā uz ES. Ankara atzīst tikai turku pārvaldītos Kipras ziemeļus, bet neatzīst grieķu pārvaldītos Kipras dienvidus, kas reāli vada valsti un ir uzņemti ES. Turcija 2006. gadā slēdza savas ostas Kipras kuģiem, izraisot pretdarbību no Briseles, kas bloķēja astoņas iestāšanās sarunu sadaļas.
Plašāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā Turki kļuvuši apātiski pret dalību ES trešdienas laikraksta Diena 12.-13.lpp.!