Gatavi jebkam
«Mums nepieciešams atklāti raudzīties uz iespējamo eirozonas sabrukumu,» augusta otrajā pusē intervijā britu The Daily Telegraph paziņoja Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja (E. Tuomiojas izteikumus laikraksts nodēvēja par «līdz šim atklātāko brīdinājumu, ko izteicis augsti stāvošs eirozonas ministrs».) «To [eirozonas sabrukumu] Somijā neviens neatbalsta, pat ne eiroskeptiski noskaņotā nacionālistu partija Īstie somi, kur nu vēl valdība. Taču mums jābūt gataviem,» paziņoja E. Tuomioja, piebilstot, ka valstī izstrādāts rīcības plāns jebkuram notikumu attīstības variantam.
Uzreiz pēc šī paziņojuma virkne citu Somijas amatpersonu, it īpaši Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Aleksandrs Stubs, nekavējoties steidzās apgalvot, ka E. Tuomiojas viedoklis neatspoguļo Somijas valdības nostāju kopumā un ka Helsinki patiesībā stāv un krīt par eiro. Tomēr šie apgalvojumi nešķita pārmēru ticami, it īpaši atceroties valsts finanšu ministres Jutas Urpilainenas dažas dienas iepriekš intervijā laikrakstam Kauppalehti teikto, ka «Somija negrasās par katru cenu palikt eirozonā». «Mēs esam gatavi visiem iespējamiem scenārijiem,» piebilda finanšu ministre.
Somija, protams, nav vienīgā ES valsts, kurā apsver iespējamo eirozonas sabrukumu (vienlaikus norādot, ka to nevajag saistīt ar ES izjukšanu), taču ir vienīgā, kas augstu amatpersonu līmenī atzinusi, ka izskata šādu varbūtību, kamēr citu aizdomās turēto valstu (piemēram, Vācijas) politiķi «nedz apstiprina, nedz noliedz» presē izskanējušo informāciju par eirozonas pastarās dienas plāniem.
Trauksmes zvanu šķindoņa
Krīzi pārņēmušajā eirozonā Somija ar tās zemo parādu (49% no IKP), mēreno bezdarbu (7,5%), eirozonā vienīgo AAA reitingu bez negatīvas prognozes un pastāvīgi pieaugošo ietekmi sarunās par palīdzības sniegšanu Dienvideiropas valstīm tiek vērtēta ļoti augstu, tomēr somu vidū aizvien pieaug neapmierinātība ar valdības īstenoto politiku. Īpaši tādēļ, ka iedzīvotāji situāciju Somijā salīdzina nevis ar Grieķiju vai Spāniju, bet gan ar Skandināvijas kaimiņvalstīm, kurām pēdējos gados klājas labāk nekā Somijai, pat neraugoties uz to, ka ekonomikas rādītāji ir uzlabojušies, salīdzinot ar valstij grūtākajiem 2009. un 2010. gadu.
Dānijas, Zviedrijas un ES neietilpstošās Norvēģijas ekonomikas, kuras izmanto savas valūtas un kuru kredītreitingi tāpat atrodas AAA līmenī, šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojušas jūtamu izaugsmi, kamēr Somijas IKP, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, krities par vienu procentu, kas ir otrs lielākais kritums ES aiz Portugāles (-1,2%). (Par Grieķiju dati gan vēl nav pieejami, bet, piemēram, Zviedrijā fiksēts pieaugums par 1,4%, Eurostat.) Vēl viens trauksmes zvans ir fakts, ka 2011. gadā Somija pirmoreiz kopš 1993. gada piedzīvoja ārējās tirdzniecības deficītu, kamēr kaimiņvalstī Zviedrijā ieņēmumi ir 7% no IKP (The Economist). Šajās un citās atšķirībās tiek vainots fakts, ka somiem atšķirībā no kaimiņiem nākas palīdzēt ES problēmvalstīm, kas palielina politisko spriedzi Somijas sabiedrībā, kā arī mazina valsts ekonomikas izaugsmes tempus.
Par to, ka Somijai neklājas tik labi, kā tā vēlētos, liecina arī valdības nesenais piedāvājums paaugstināt nodokļus un samazināt nākamā gada budžeta izdevumus kopumā par 1,7 miljardiem eiro vai gandrīz 3% no budžeta. Šo pasākumu mērķis ir samazināt budžeta deficītu, kas šī gada sākumā bija 0,8%, lai gan Somija ir slavena ar saviem bezdeficīta budžetiem.
Iekšpolitiski iemesli
Atsevišķu Somijas ministru asos izteikumus plašsaziņas līdzekļi vismaz daļēji skaidro arī ar iekšpolitiskiem iemesliem. Valdošā koalīcija, kas sastāv no sešām partijām, sāk zaudēt vēlētāju atbalstu - pēdējie aizvien lielākā skaitā pāriet eiroskeptiķu nometnē, un aptaujas liecina - ja parlamenta vēlēšanas notiktu šobrīd, tad par Īstajiem somiem, kuri kļuva par iepriekšējo vēlēšanu sensāciju, saņemot 19% vēlētāju balsu, jau balsotu pat ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.
«Nav noteikumu, kā izstāties no eirozonas, lai gan tas ir tikai laika jautājums. Vai nu dienvidi, vai ziemeļi obligāti atšķelsies, jo šis no vienotās valūtas uzšūtais trakokrekls rada ciešanas miljoniem cilvēku un iznīcina Eiropas nākotni,» uzskata Īsto somu līderis Timo Soini. Viņaprāt, strauji tuvojas katastrofa, bet Eiropā neviens nevēlas pirmais atteikties no eiro un uzņemties vainu par eirozonas sabrukumu.
Somijas attieksme pret ES ilgus gadus ir bijusi tāda, ka Helsinki atbalsta ES tikai tik lielā mērā, cik tas ir izdevīgi tieši viņiem. Un ja pirmos desmit gadus pēc pievienošanās eirozonai izdevīgums bija acīmredzams, tad šobrīd arvien vairāk somu nevēlas palīdzēt citām valstīm, pat ja no šīs palīdzības ir atkarīgs eiro liktenis.
Par ticamāko, protams, joprojām tiek uzskatīta iespēja, ka Somija, kaut negribīgi un atskatoties uz vēlētājiem, turpinās piedalīties eirozonas glābšanas pasākumos. Iespējams arī, ka Somija gatavojas nevis pati aiziet no eirozonas, bet gan kļūt par katalizatoru tam, lai eirozonu pamestu Grieķija. Lai arī Somija ir vienīgā no tā dēvētajām ES valstīm, kura izkarojusi sev garantijas, ka atgūs vismaz daļu dienvidniekiem aizdoto līdzekļu, varētu pienākt brīdis, kad Helsinki izmantos savas veto tiesības, lai pārtrauktu, pēc viņu domām, bezjēdzīgo naudas aizdošanu. Šādi Somija neko nezaudēs īstermiņā, taču iegūs ilgtermiņā, jo eirozona kļūs mazāka un stiprāka.