Gan kolēģi, gan skatītāju tūkstoši viņu sauc vienkārši par Singu, un šī meitenīgā iesauka aktrisei piestāv līdz šai dienai — tā pati bērnišķīgā balss, iekšējs siltums, tiešums un humora izjūta viņai piemīt arī sirmā vecumā.
Garajā darba mūžā Singa ne tikai nospēlējusi desmitiem lomu, bet arī kopā ar vīru, nu jau viņsaulē aizgājušo aktieri Tālivaldi Āboliņu uzaudzinājusi divus dēlus. Āboli nav tālu no ābeles krituši: Māris Āboliņš ir izcils skaņu režisors, bet Gundars Āboliņš — talantīgs aktieris.
Jubilejas priekšvakarā aktrise atzīst: "Kādreiz vadīju visādas spēles, bērnības un pilngadības svētkus, sudrabkāzas, zelta kāzas, pensijā izvadīšanas un dažādas jubilejas, pat kolhoza pārvēlēšanas sapulces un ražas svētkus, bet tagad manas dzimšanas dienas scenāriju veido Gundars. Kas tad notiks, zina tika viņš, es pa vidu nemaisos." Savukārt svētku galdu jubilārei uzklāt palīdzēs viņas draudzene un mājas palīdze Rudīte. Jautāta par ēdieniem un dzērieniem, Singa iesaucas: "Es jau svētkos vēl iedzeru ne tikai šampanieti, bet arī konjaku!"
Tautā mēdz runāt par laimīgām vecumdienām, ko cilvēks izbauda pēc daudziem darba gadiem, savukārt senie ķīnieši uzskatīja, ka ilgs mūžs ir svētība. Singai šajā jautājumā ir cits viedoklis: "Es domāju, ka tā nav nekāda laime. Ja cilvēks tik ilgi dzīvo un viņam vairs nav perspektīvas savā mūža darbā, tad tuneļa galā vairs nav gaismas, bet — bedre un tumsa. Tieši tādēļ garš un ilgs mūžs nav laime." Singa pati domā, ka ilgāk par septiņdesmit gadiem viņai nebūtu vajadzējis dzīvot. "Visi jau novēl ilgu mūžu un veselību. To otro vēlējumu labprāt pieņemtu, bet pirmais nav sevišķi labs."
Ir vispārzināma patiesība, ka aktieri, kas ilgus gadus nostrādājuši uz skatuves, bez teātra nīkst laukā. "Tas tiešām ir ļoti grūti," saka Singa. "Tagad esmu sameklējusi citu aizraušanos — hokeju. Aktieriem ar hokejistiem ir daudz kopīga: abiem svarīgs ansamblis, abus vieno strādāšana publikas priekšā, abiem ir uzvaras un zaudējumi. Savu tukšumu aizpildu ar hokeju, tāpēc man vasarā būs grūti, visi spēlētāji trenēsies savās nometnēs un sacīkstes izpaliks. Jebkurā gadījumā turpināšu sekot līdzi Latvijas izlases spēlētājiem, jo viņu vidū ir daudzi no Dinamo, un šai komandai pieder mana mīlestība." Singas nopietno aizraušanos apliecina Dinamo komandas foto ar visu spēlētāju autogrāfiem pie istabas sienas.
Hokeja spēles nenotiek katru dienu, tāpēc Singai ir daudz laika, lai pārdomātu dzīvi, tā sakot, sildītos pie atmiņu ugunskura. "Mēdz teikt, ka cilvēkam visdārgākās ir viņa atmiņas, bet man tās ir sāpīgas, tādēļ cenšos atmiņās nekavēties, par teātri nedomāt. Man skatuves vairs nav... Bet es neko nenožēloju, ja nu vienīgi to, ka man ir tikai divi dēli un vairāk bērnu nav. Meitu vietā man ir vedeklas Kristīne un Andra. Abas ir kārtīgas meitenes un labas sievas." Teicienā "bērnu maize augstā plauktā stāv" ietverto patiesību Singa nav piedzīvojusi. "Ar dēliem man ir ļoti labas attiecības. Bieži sazvanāmies, viņi atskrien pie manis, atnāk arī mazbērni. Neesmu pamesta. Abi mani dēli ir ļoti izpalīdzīgi un patiesi cilvēki. Visu dzīvē panākuši paši ar savu darbu."
Lai gan Singa spēlējusi arī nopietnas sievietes, skatītāju atmiņā viņa galvenokārt saistās ar puiku lomām un pavisam noteikti — ar apaļīgo vīreli Karlsonu. Katru tēlu viņa veidojusi bezgala izjusti un talantīgi, ieliekot tajā savu dvēseli. Skatītājiem viņa dāvinājusi daudz bezgala skaistu ilūziju. Reiz Singai piezvanījusi kāda sieviete un lūgusi: "Manai meitiņai tuvojas piektā dzimšanas diena. Mums būs bērnu balle. Vai jūs varētu viņu iepriecināt un atbraukt pie mums ciemos kā Karlsons?" Aktrise nav tielējusies un tūdaļ piekritusi. Tālis gan esot burkšķējis: "Tik tālu gan. Nepietiek uz skatuves, vēl pa mājām sāksi braukāt." Tomēr viņš ar mašīnu Singu aizvedis uz Pārdaugavu. "Es ielidoju istabā brīdī, kad bērni dzēra kakao un ēda putukrējuma torti. Visiem acis bija platas! Izčamdīja un atzina, ka patiešām esmu īsts. Paviesojos un tad, iedarbinājis motoru, aizlidoju tālāk pie citiem bērniem." Šim stāstam bija arī turpinājums. "Pēc daudziem, daudziem gadiem braucu tramvajā, kad pie manis pienāca skaista sieviete un uzrunāja: "Es esmu tā pati meitene, pie kuras jūs kādreiz atlidojāt ciemos! Tā bija skaistākā dzimšanas diena manā mūžā.""
Vairāk par izcilo aktrisi Veru Singajevsku un viņas mūžu lasiet Sestdienā!