Ar labvakaru, Gerda!

Gerda Sinkeviča ir daļa arī no manas bērnības. Skumji, ka cilvēks, kuru visi mīl un dievina, vecumā un slimībā kļūst nevienam nevajadzīgs. Un tas var notikt ar katru no mums....

Sirsnīgi, ka Diena Gerdu piemin, bet kauns (!!!) LTV-1, kas tik vien atļāvās, kā subtitros vienā teikumā pateikt par šīs TV tiešām vairāku paaudžu zvaigznes aiziešanu. Laikam Panorāmā tagad rullē tie, kas bij. spīdekļus ij nezina un domā, ka tv māksla sākas ar šamējiem...

Šis sestdienas izdevums būs viens no tiem, kuru saglabāšu tieši šī raksta dēļ. Es arī izaugu ar G.Sinkevičas balsi un labo dikciju.Man patiešām liekas nožēlojami, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izvēloties diktorus, ziņu lasītājus vai raidījumu vadītājus laba dikcija vairs nav kritērijs izvēlei (interesanti kādi šie kritēriji ir?). Tādēļ ir zudusi kvalitāte, īpaši radio tas ir īpaši uzkrītoši, jo tur skaņai ir nozīme. Arī televīzijā (piem. LNT ziņu raidījumos). Slikta dikcija samazina kvalitāti un tādēļ arī pazūd vēlēšanās vietējos medijus klausīties vai skatīties. Lai diktorei vieglas smiltis, nabadzība un aizmirstība nav kapitālisma raksturojums, bet gan sakritību, attiecību un rīcības sekas. Ne jau visi kapitālismā tā rīkojas kā tas notiek pie mums un kapitālismā slavenie, ja vien savu kapitālu nav notērējuši neapdomīgi, iespējams mirst vientuļi bet nabadzībā ļoti reti.

Faktiski sanāk, ka... cilvēks, kurš gadu desmitiem Latvijā ir bijis stila ikona un savas profesijas etalons, mūža nogalē mirst padzīts no mājām, kā bezpajumtnieks... bomzis (un man pat kauns rakstīt šos vārdus, jo arī es uzaugu, dzirdot šīs diktores balsi televizorā). Kauns par šādu sabiedrību!

skumja zina un taa, padomjulaika izcilakie makslas un kulturas parstavji mirst vientulibaa .Tie,kuri stradaja ar sirdi un dveseli un materiali neuzdrosinaajas nokaast sistemu.

Ja. Ko vairs teikt. Kad mums skolā stāstīja par kapitālismu, tad mēs neticējām.