Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Sirsnīgā un nepieejamā Lilita Bērziņa

17.jūlijā apritēs 110 gadi kopš izcilās aktrises Lilitas Bērziņas dzimšanas. Daudzas viņas lomas ierakstītas Latvijas teātra zelta fondā, bet mūsdienu skatītājiem skatuves karaliene visvairāk saistās ar Mirttantes tēlu filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā.Privātās dzīves neveiksmes un darbam ziedotie upuri Lilitu Bērziņu nesalauza, bet padarīja tik stipru, ka laikabiedri viņu pacēla uz pjedestāla.

Varbūt šī cieņa bija pārlieka, jo aktrise nonāca publiskas vientulības lokā ― viņai tuvoties cilvēciskas intimitātes zonā šķita neiespējami. Dižā Lilita palika nepieejama kā cietoksnis uz klints. Kā Spīdola, ko aktrise spēlējusi vēl Raiņa dzīves laikā.Lilita Bērziņa dažādu paaudžu skatītāju atmiņā saglabājusies kā dāma, spoža un lepna savās manierēs un stājā. Viņas tēla stūrakmens ir nevainojama āriene, kas raksturo Eduarda Smiļģa audzinātās aktrises. Teātra zinātnieks Viktors Hausmanis grāmatā Lilita Bērziņa secina: "Lilita vienmēr pratusi gaumīgi ģērbties, viņa zina, kas piestāv un kas ne. Tā varbūt no mātes, prasmīgas šuvējas, pārmantota gudrība. Ļoti labprāt aktrise pati šuj. Lilita pārvalda sievietes izpausmes noslēpumus; kādreiz šādas sievietes sauca par dāmām, piešķirot šim jēdzienam vislabāko, viscilvēciskāko nozīmi." Lai gan ārēji lepna un cēla, Lilita iekšēji bija vienkārša sieviete. Dailes teātra arhivāre, tulkotāja Aina Vecsīle žurnālistam Ivaram Kleinam stāstījusi: "Lilitai Bērziņai ballē bija jādejo pirmais valsis, uz ko gluži pašsaprotami viņu būtu jālūdz kādam no teātra vadības, piemēram, toreizējam galvenajam režisoram Arnoldam Liniņam, kurš stāvēja turpat netālu. Taču ― kas notika? Skatuves strādnieku priekšnieks nespēja nociesties un pasteidzās pirmais, jo viņš ļoti gribēja uzlūgt skaisto dāmu uz valsi. Domājat, ka Lilita Bērziņa bija par lepnu, lai pirmo deju savā jubilejā dejotu ar skatuves strādnieku? Nē! Viņa dejoja."Lilita Bērziņa bija tik izcila aktrise, ka visos laikos valdošā vara viņu gribējusi redzēt savās rindās kā košu ziedu pie dažādo režīmu cepures. Viņai tika piešķirti visi augstākie apbalvojumi gan Ulmaņlaikā, gan vācu un padomju laikā. Aktrise bieži rotāja gan buržuāziskā žurnāla Atpūta vāku, gan vēlāk ― komunistiskā oficioza Cīņa pirmās lappuses.Būdama vairāku Latvijas PSR Augstākās padomes sasaukumu deputāte, viņa uzstājās ar politizētām runām un sniedza "pareizas" intervijas žurnālos un laikrakstos. Lilita Bērziņa vienmēr izvēlējās būt darītāju rindās un paklausīt varai. Lūk, ko par to domā Venta Vecumniece: "Tagad Lilitai Bērziņai daži pārmet partejiskumu. Mīļie draugi, bija nerakstīts likums ― latviešiem jāstājas partijā, citādi varu pilnīgi pārņems krievi! Un visi latvieši, kuri saprata, ka var kaut ko lietas labā darīt, stājās partijā: Gunārs Priede, Džemma Skulme, Pēteris Pētersons, Jānis Peters un pārējie ar savu talantu un personības spēku neļāva mums aiziet iznīcībā. Lilita nekad un neko nedarīja, lai, kā tagad saka, taisītu karjeru, izsistu sev labvēlību vai cildināšanu. Nekad! Viņai bija zvērīgs darbs, pienākums un bezgala mīlestība pret teātri. Lilitai visu mūžu blakus lielajam darbam sekoja veiksme."Vairāk par izcilo aktrisi Lilitu Bērziņu lasiet Sestdienā!

Top komentāri

lauķe
l
Atceros Lilitu Bērziņu - vienu no dižākajām Smiļģa aktrisēm sākot no Spīdolas, Annas Kareņinas, pulkveža atraitnes un beidzot ar visiem jau pazīstamo Mirttanti.Kura no viņām bija patiesā Lilita, diez vai kāds vairs varēs precīzi pateikt.Cik zināms, savā privātajā dzīvē ,māksliniece dziļi vīlās arī mūža otrajā pusē - personiskajās attiecībās ar pazīstamu režisoru no Krievu Drāmas. Manuprāt L.Bērziņa laikā, kad spēlēja Spīdolu ,nekad nevarētu iedomāties sevi kā Mirttanti, bet tieši šis tēls ir tas, kas šodienas skatītāju acīs ieguvis vislielāko cieņu un mīlestību.
Rasma, skolotāja
R
Skaists raksts, paldies! Šodien vairs reti kurš atceras, kā bija kalpot divi kungiem vienlaikus, okupācijas laikos: par nepareizu izrunāšanos jau nākamā dienā cilvēks varēja zaudēt tiesības studēt, tikt izmests no darba vai zaudēt brīvību. Ko mūsdienu jaunatne par to vairs zina... Tikai reizumis labi raksti to piemin. Tāpēc arī Ušakovam sodien tik lieli panākumi, ka cilvēki bez sirdsapziņas un vēstures sirdī it viegli nodod savu valsti. Vai kads vēl atceras, ka Nila vecāki un vecvecāki bija tie, kas iznīcināja un kājām samina Latvijas neatkarību? Un mazais Nils tagad publiski pielūdz tos pašus ideālus, ko viņa vecāki...
123
1
> "Un visi latvieši, kuri saprata, ka var kaut ko lietas labā darīt, stājās partijā". - - - "Lietas labā" šajā kontekstā acīmredzot būs domāts "savā labā", ja? Jeb vai tie partijā gājēji visi ārkārtīgi domāja, kā stiprināt Latviju un veicinātu tās neatkarības atjaunošanu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata