Šis būs stāsts par to, kā Latvijā gadu gadiem koptas tradīcijas panākumiem bagātā vieglatlētikas disciplīnā šķēpa mešanā un kā, sarūkot entuziastu lokam un aizverot naudas āderi, tagadne un nākotne iezīmējas pelēcīgās nokrāsās.
Pirmsākumi Latvijas šķēpa metēju panākumiem meklējami senā pagātnē. Pirms 68 gadiem no Melburnas 1956. gada olimpiskajām spēlēm Inese Jaunzeme mājup pārveda zelta medaļu. Pēc četriem gadiem Romā olimpisko zeltu kaklā kāra Elvīrai Ozoliņai, un turpmākajās olimpiādēs pilnu medaļu komplektu ieguva Jānis Lūsis: 1964. gadā Tokijā – bronzas, 1968. gadā Mehiko – zelta un 1972. gadā Minhenē – sudraba godalgu. Divas reizes Lūsis laboja pasaules rekordu. 1968. gadā viņa mestais šķēps piezemējās 91,68 metru, 1972. gadā – 93,80 metru tālumā. 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā triumfēja Dainis Kūla, un Latvija var lepoties ar četriem olimpiskajiem čempioniem šķēpa mešanā.
Ozoliņa ir dzimusi Krievijas latvieša Anatolija Ozoliņa ģimenē Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un olimpiskā zelta izcīnīšanas laikā dzīvoja Krievijā, tāpēc pastāv arī uzskats, ka Latvijai ir trīs olimpiskie čempioni. Taču 1967. gadā Ozoliņa apprecējās ar Lūsi un pēc pāris gadiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā. "Raksti, ka ir četri olimpiskie čempioni. Es tā uzskatu, tikai noteikti vajag paskaidrot Ozoliņas situāciju," vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis šajā ziņā ir autoritāte, balstījos uz viņa aprēķinu.
DRAUGAS LOLOJUMS
Pēc neatkarības atgūšanas naudas trūkuma dēļ grūtus laikus pārdzīvoja daudzu sporta veidu pārstāvji un viegli neklājās arī vieglatlētiem. Šķēpa mešanu virs ūdens noturēja šī sporta veida entuziaste Valija Drauga, kura 2012. gadā saņēma Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Pēc Draugas iniciatīvas 1994. gada oktobrī nodibināja Latvijas Šķēpa mešanas klubu. Valija bija pirmā kluba prezidente un to vadīja līdz 2008. gadam.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!