Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nenogurt

Tieši gads. Tieši gads pagājis kopš brīža, kad Krievijas sāktais karš mainīja ne tikai Ukrainas, bet arī citu valstu ikdienu, politisko dienaskārtību un cilvēku noskaņojumu. Radīja bailes. Izraisīja traģēdijas. Izšķīra cilvēkus. Sagrāva ilgi loloto un cerēto.

Sportā, aizstāvot ieceri ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas atlētiem un meklējot veidus, kā to panākt, kā viens no argumentiem tiek minēts arī tas, ka pasaulē taču visu laiku kaut kur notiek karš un tāpēc neesot godīgi kādam kaut ko aizliegt... Vai šis arguments iztur kritiku? Gribētos jautāt citādi: vai esam tiesīgi neizmantot visus iespējamos līdzekļus, lai liktu saprast ne tikai agresorvalstu līderiem, bet arī jebkuram iedzīvotājam, ka tas, ko dara viņa valsts, nav ne labi, ne pareizi, ne godīgi vai jebkā attaisnojami?

Kopš pērnā gada novembra Latvijas iedzīvotāji izgatavojuši vairāk nekā 74 tūkstošus ierakumu sveču Ukrainas armijai, tikmēr vēsta biedrība Tavi draugi. Blakus notiekošais karš ir ienācis mūsu ikdienā, pat ja neesam tajā tieši iesaistīti, pat ja personīgi nepazīstam nevienu ukraini. Mēs kā valsts iestājamies par atbalstu Ukrainai, mēs kā indivīdi palīdzam un ziedojam, ja mums ir tāda iespēja. Galu galā – mēs gluži vienkārši kā cilvēki runājam un domājam par karu. Vai varam ko ietekmēt, un vai no mūsu mazajām domām, nostājas paušanas un rīcības ir kāda jēga?

"Īsu brīdi, kādu nedēļu tā tiešām bija sajūta "kāda jēga no tādas pasaules, kas nekur uz priekšu nav tikusi?". Bet drīz jau redzēju cilvēku saviļņošanos, mobilizēšanos palīdzībai, un tas mani atgrieza pie ticības, ka mēs varam veidot pretsparu tām zvērībām. Ka ir ļaunums, un ka tas laikam nekad nepazudīs no pasaules, bet mēs varam veidot tam pretsparu," SestDienai saka dzejniece Inga Pizāne.

Kara beigas joprojām nav redzamas. Nākotnes un iespējamo risinājumu scenāriji tiek zīmēti, taču arī tie nekādu īpaši daudzsološo ainu nerāda. Varbūt domāt par šo "atbalsta garīgo spēku", kurā saslēgušies apkārtējie cilvēki un ko sarunā piemin dzejniece, ir vienīgais iespējamais ceļš. Un turpināt dzīvot, tomēr cerot uz iespējami ātrāku saprāta atmošanos arī visaizmigušākajos prātos. Turpināt, ticot labā uzvarai, vai, kā saka kara reportieris Atis Klimovičs: "Tas ir tumsas karš ar gaismu. Nedrīkstam nogurt. Kā mēs varam nogurt, ja ukraiņi turas?"

 

 

Šīs nedēļas, 24. februāra - 2. marta, žurnālā SestDiena lasiet:

FOKUSĀ. Kara gads Ukrainā

Krievijas tieši pirms gada sāktais iebrukums Ukrainā, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai abu valstu vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šī kara gaitā

PASAULĒ. Optimistiskie, pesimistiskie un vēl citi scenāriji

Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija

TĒMA. Olimpiskais nemiers

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) iniciatīva pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu startēt Parīzes olimpiādē, izsaukusi plašu rezonansi pasaulē, tostarp arī Latvijā

ATSKAITES PUNKTS. 24.02.2022. Pirms un pēc

Par to, kā Latvijas mediji spējuši šī gada laikā atspoguļot blakus notiekošo karu un kā publiskajā telpā pietrūkst, spriež politikas zinātnes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un pieredzējušais kara reportieris Atis Klimovičs

SestDienas SALONS. Pasaule ar kliedzienu modina mieru

Dzejniece Inga Pizāne par to, kāpēc kara laikā ir jāraksta dzejoļi, egoistisko pašrefleksiju un rakstīšanas jēgu

DIENASGRĀMATA. It’s Kyiv, baby!*

...jeb atzīšanās mīlestībā mirklim un pilsētai, kura vairs nekad nebūs tāda pati...

IZPĒTĪTS. Visspēcīgākā mīlestība – Ungārijā

Polijas zinātnieku sagatavotajā mīlestības indeksā Baltijas valstis ir aptuveni saraksta viducī

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pārcentīga dekorēšana – narcisma pazīme

Valsts svētki tikko aizvadīti, laternu stabus vēl rotā sarkanbaltsarkanie karogi, bet daži cilvēki jau steidz izdaiļot savu mājokli ar Ziemassvētku rotājumiem. Pat ja kalendārs vēl rāda novembri un a...

Skaņu forma

Skaņas un ģeometriskās figūras ir universāla valoda, kuru saprotam neatkarīgi no tā, kādā mēlē ikdienā runājam. Pie šāda secinājuma nonākuši Lielbritānijas pētnieki.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata