Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Televizoru galvas

"Pavisam īsi – man viss ir labi," – tādu ziņu no drauga Kijivā saņēmu pirmdienas rītā, vēl tikai lēni dzerot pirmo kafiju un pieslēdzoties darba nedēļai. Nodomāju – tas saistībā ar jau iepriekšējās dienas ziņām par bumbošanu citviet Ukrainā, līdz sapratu – nē, tas par Kijivas centru, kurš vēl pirms neilga laika šķita salīdzinoši drošs (protams, cik nu vispār drošs patlaban jebkas var būt valstī, kura jau astoto mēnesi turas pretī Krievijas agresīvajam iebrukumam).

Līdzās visām citām domām, kas, šķiet, ne tikai smadzenes, bet visu asinsriti apriņķoja tajā mirklī, tā pavisam skaudri nāca arī atziņa, kura it kā jau nav nekas jauns, – atslābt nedrīkst. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem saistībā ar Ukrainu plašas diskusijas bija arī par to, ko īsti nozīmēs vienas vai otras puses uzvara, tad nu arvien skaidrāk iezīmējas skaudrā patiesība, ka pieļaut pilnīgi jebkādu (kaut vai tikai "uz papīra") piekāpšanos Krievijai gluži vienkārši nedrīkst. Uzskaitīt visu pamatojumu – sadismu, noziegumus pret cilvēkiem (un gribētos teikt – arī pret cilvēcību) utt. – dažās rindkopās nemaz nevar.

Ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko, runājot par Krievijas pastrādātajām zvērībām, kas atklājas arvien no jauna, un Krievijā mītošajiem, kas izliekas šo realitāti neredzam, atzīst: saprast to nav iespējams. "Varu viņu nostāju skaidrot tikai tā, ka viņiem televizors galvā," viņa piebilst. "Nu jau visi ir nonākuši pie secinājuma, ka kaut pēdējiem spēkiem ir jāpanāk militāra uzvara kaujas laukā, tad sistēma sabruks, kā sabruka Padomju Savienība un tad atklājās patiesība par Staļina represīvo sistēmu."

Protams, uz šo notikumu fona viss pārējais joprojām ne tikai šķiet, bet, patiesi, salīdzinoši ir sīks un nenozīmīgs. Kaut varbūt šādas šoka reakcijas sevī ik pa laikam piefiksēt nav slikti – tas liek apzināties, ka neesam vēl pieraduši, lai arī dzīve, protams, turpinās visās jomās – zinātnē sadalīti Nobeli, tehnoloģijas attīstās, piedāvājot mums jaunus un ērtus risinājumus ikdienai, vēl citas valstis pasaulē izcīna savas iekšējās cīņas un izšķiršanās (tostarp ne bez vardarbības), un tikmēr mēs tam visam pa vidu zelta rudenī, joprojām domās gatavojoties un rūdoties aukstumam ziemā... Lai mums visiem izturība un domu skaidrība – bez propagandas galvās, ar līdzcietību un palīdzīgu roku tiem, kam grūtāk.

Šīs SestDienas, 14.-20. oktobra numurā lasiet:

 

SestDienas SALONS. Nevis pārdzīvot, bet rīkoties
Ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko par televizoriem galvā, vainas un ilūziju atšķirību un sajūtām dzīvojot Rīgā

ZINĀTNE. Apsveikumā pelde aukstā dīķī

Nobela prēmijas laureāts medicīnā Svante Pēbo būtībā pierādīja, ka ikviens no mums gēnu līmenī vismaz daļēji ir neandertālietis

PASAULĒ. Nebeidzamo nemieru valsts

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

TĒMA. Uz raidierakstu viļņa
Pandēmijas gados neredzētu uzrāvienu piedzīvoja podkāsti. SestDiena pēta, kurp tie virzās un vai saglabā popularitāti, cilvēku paradumiem atgriežoties agrākajā normalitātē

IZPĒTĪTS. 34 stundas drauga iegūšanai

Pēc iepazīšanās ar jaunu cilvēku pietiek veltīt viņam 11 tikšanās pa trīs stundām, lai izveidotos spēcīga emocionālā saikne

LAIKA MAŠĪNA. Aizdejoja līdz nošaušanai

Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešus iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā

KINO. Vairāk nekā simts kino pierādījumi

Šogad, 9. Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (RIGA IFF), kinoskatītājs tiek lutināts, apdāvināts un iesvaidīts “dienišķajā labā un ļaunā juceklī”. Ko izvēlēties plašajā programmā, kas jau sākusies gan klātienē Rīgā, gan tiešsaistē visā Latvijā?

 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata