Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Otrdiena, 31. decembris
Silvestrs, Silvis, Kalvis

Izglābtais viduslaiku brīnums

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ivars.
i
Okupantu alas.Kur ir brīnums?Tā akmeņu kaudze?
Vai blakus
V
nevarētu uzcelt arī kādu brūnu kurpju kasti, solidarizējoties ar Rīgu?
jobcik popcik
j
Mani gan vairāk interesē kas un par kādu cenu šo cietoksni būvēja. Neba jau vācieši veda iekšā savējos un dāsni maksāja. Gribētos zināt cik latviešu tika nobendēti šais darbos? Varbūt latviešiem vajadzētu kādu piemiņas zīmi tiem, kuri bija spiesti vergot tiem vācu okupantiem un atdot savu dzīvību? Ja reiz restaurē šādu monstru, tad tikai ar kādu saimniecisku mērķi, nevis trulai okupantu apbrīnai un slavināšanai.
lalala tikai nevajag stereotipus
l
700 gadu verdzības mīta ideoloģiju neradīja latvieši - to radīja paši vācieši, kas arī pēc Merķeļa aprakstītā uz latviešiem raudzījās kā uz untermensch ar bauru valodu un ar visiem segregācijas atribūtiem. Un tas ka daļa no aristokrātiem bija no pašu vidus - tas nav jaunums un bija visos laikos un arī citās tautās. Bet ne jūs ne es neesam cēlušies no aristokrātiem, tāpēc nav īsti skaidrs ko jūs gribiet panākt mālējot viņus par baltākiem kā patiesībā. Par feodālo aristokrātiju nav pilnīgi nekāda iemesla lepoties - rietumi šo "jaukumu" pilnīgi iespējams, ka izbaudīja vairāk kā austrumos, bet tajā laikā kad krustneši pakļāva Baltiju, rietumu feodāļi visus kas nepiederēja pie aristokrātijas uzskatīja par lopiem. 12. gadsimts rietumeiropā bija "jautrs" laiks. Ja lordi savā starpā karoja, tad viņu aristokrātiskajiem pretiniekiem, kad tie nonāca gūstā tika saglabātas visas privilēģijas, jo par beigtu gūstekni izpirkuma naudu var arī nesamaksāt. Bet tajā pašā laikā bija normāli izkaut lopus(lai jums ir skaidrs par kuriem lopiem ir stāsts, tad tie ir zemnieki un mazpilsētu iedzīvotāji), izvarot visas pieejamās sievietes, uzšķērst grūtnieces un šķaidīt zīdaiņus un vakarā padziedāt serenādes. Palasiet arī jūs kaut ko par tiem laikiem... un nenodarbojieties ar pašcenzūru, ja jums nepietiek informācijas par ko tieši vāciešus kritizēt. Ir tak par jaunākajiem laikiem - piemēram, vācieši nav samaksājuši nekādas reparācijas Latvijai... kaut par šiem jautājumiem vispār nav bijušas diskusijas, atšķirībā no PSRS. Jums diez vai liekas, ka tās ir lietas, kuras vajadzētu atgādināt, bet man gan neliekas, ka tās ir jāaizmirst, jo Vācija var mainīties un tās attieksme arī. Interesanti, ka vācieši WW2 laikā Grieķijā uzvedās tikpat lopiski, kā PSRS Latvijā - nozaga nacionālās zelta rezerves un neatdeva plus vēl nogalināja 200 000 cilvēku un mūsdienās nekautrējas pamācīt Grieķiju un arī Latvija ir pabērna lomā, neaizmirstot paraudzīties kā uz rasistiem bēgļu uzņemšanas sakarā ;)
  • 3
  • 1
lalala tikai nevajag stereotipus -&
l
Eža komentārā nav nekur pieminēts, ka jājauc nost. Tas ka jūs to esiet pierakstījuši liecina tikai par jūsu piedzejošanas talantu... ;) Nezināju, ka art nouveau slavināja okupantus... katra diena atnes jaunas ziņas :D lol
  • 0
  • 0
Livonijas Indriķis
L
Palasiet Livonijas Indriķa hroniku! Tur ir interesanti fakti par mūra piļu celšanu pat vēl ordeņa neiekarotajās teritorijās, piemēram, kā izrīkojās Kokneses virsaitis. Nevajag aizmirst, ka mums tā "bāreņu tautas" un "700 gadu verdzības" ideoloģija ir likusi noticēt, ka latvieši visi kā viens krita tūlītējā verdzībā un dzimtbūšanā, līdz ko krustneši 13.gs. iekaroja katru konkrēto zemes pleķīti, taču vajadzētu tomēr saprast, ka nevar tiešā veidā projicēt Merķeļa "Latviešus" uz viduslaikiem, jo tad vēl arvien daudzās zemēs bija vietējie kungi - tie, kas līdzīgi kā Kaupo bija pieņēmuši kristietību un pamazām pārvācojās. Kaut vai vēlākā Baltijas baronu (cara laikos paaugstināti par grāfiem) fon Līvenu dzimta jau ar uzvārdu vien norāda, ka ir cēlušies no vietējās aristokrātijas. Neba nu visas vietējās baltu vai somugru feodāļu dzimtas tika izkautas vai paverdzinātas. Pirmajos gadsimtos tas nebūt vēl nebija tik skaidri nodalīts - tur latvieši, te vāci, vēl jo vairāk tādēļ, ka viduslaikos nācijas vēl nebija izgudrotas un cilvēkus drīzāk dalīja pēc lojalitātes valdībām - pāvestam, bīskapam, ordenim... Tā ka latvieši (nosacīti, jo tajos laikos latviešu vēl nebija, drīzāk jārunā - lībieši, sēļi, latgaļi, kurši utt.) jau nu cēla tās pilis, bet nav izslēgts, ka bieži vien pēc savu pašu kunga pavēles, kā bija raduši iepriekš, kad vēl cēla koka pilis. Tā noslāņošanās vācos kā kungos un vietējos kā kalpos nenotika vienā dienā. Tāpat arī nevajadzētu aizmirst, ka tādas absolūtas dzimtbūšanas, kādu pēc Krievijas parauga ieviesa 18. gs., kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas sastāvā, kādu apraksta Merķelis, agrāk nekad nebija bijis un vēl jo vairāk tādas nebija viduslaikos. P.S. Sekojot Eža UK loģikai, laikam būtu jānojauc arī Vecrīga, Jūgendstila ēkas, Nacionālā opera un Nacionālais teātris - visas taču okupantu celtas.
  • 13
  • 1
Finks
F
Ežu – jāmācās fotografēt!
Vārds
V
Ko , ej uz sirsniņnamu.
  • 0
  • 0
Utte
U
Senajam! Varētu plašāk par vielām ar koku pret degšanu piesūcināja X gs.
NAV VIENALGA
N
drīzāk tie kokmateriāli jau pēc būvniecības tika apdedzināti, lai izveidotos neliels ogles aizsargslānis.
  • 0
  • 0
Ny
N
Man labák patiktu vizualizéta pagátnes godìba,ká laika zoba apstádináshana.
Vārds
V
Man arī un tas attiecas arī uz Turaidas un Siguldas pilīm, kurām nemaz nav tik daudz atlicis līdz pilnībai.
  • 2
  • 1
guy
g
Nezinu, pa ko te visi priecājas. Šovasar biju Cēsu pilī, bet vai nu man neprata iestāstīt pareizo ceļu, vai tā patiešām arī bija, bet vienīga ieeja vecajās pils telpās bija ar rāpšanos pa ugunsdzēsēju trepēm, pie tam zobos turot lākturi ar sveci. Murgs kaut kāds. Jaunā pils gan ir labi sakārtota un var aplūkot Cēsis no torņa pašas augšas.
Junona
J
Ne pa kādu lūku nav jārāpjas, bet jānokāpj daži pakāpieni vispirms uz leju, kur ir telpa, no kurienes ved vītņu kāpnes uz augšu, uz mestra zāli. Es šaja pilī esmu regulāri ar ārzemniekiem un neviens ne par ko nav bijis šokā, kurš nevēlas, tas var nekāpt. Cilvēki lieliski saprot, ka viduslaiku pilī nekad nebūs lifti vai kādas citas mūsdienu "ekstras". Tieši tāpat ir daudzās citās pilīs, kaut vai Traķu pilī Lietuvā, tur arī jākāpj pa koka kāpnēm gan augšā, gan lejā.
  • 4
  • 0
guy
g
Es zinu, ka Mestra zāle ir citā tornī, bet es sapratu, ka ir jārāpjas pa lūku zemē, tad jāiet pa apakšu un tikai tad būs normālas kāpnes uz Mestra zāli. Neba es vienīgais tāds. Redzēju arī pāris ārzemniekus un vietējās dāmas, kas bija mērenā šokā par šādu "komfortu". Biju arī vecās pils pagalmā un nudien nekas nenorādīja uz to, ka Mestra zālē var tikt civilizēti. Tas bija šīs vasaras beigās.
  • 0
  • 1
made
m
Kāpēc bija jārāpās Garā Hermaņa( dienvidu torņa) cietumā? Vai pa resnu lūkai, vai citādi traucējumi, ka nevar nokāpt lejā? Tur kādreiz kāpnes nebija. Tas ir cietums. Pieveda pie lūkas malas, ar kāju pa d...u un šis lido zemē. Vai tagad arī tā vajadzētu, izskatās, kā jā. Tā kā , jāsaka paldies, ka tagad ir tās pašas ugunsdzēsēju kāpnes.Jābrauc vēlreiz, kārtīgi gida pavadībā, tas jāizstaigā un jāiepazīst no jauna.Ar plānu prātu nevajag lielīties.Pieminētā Mestra jeb Zvaigžņu zāle ir pavisam citā tornī-Rietumu tornī, kura pagājušo gadu apmeklētājiem nebija pieejama. Laipni lūgts Cēsīs.
  • 8
  • 0
Junona
J
Starp citu, mestrs tur šiverē gan, bet tikai tad, kad ir speciāli pasūtīts viņa pakalpojums :)
Senais
S
Lai nu būtu, kaut tādi mūri ir pilna Eiropa, sevišķi Vācija. Taču man daudz vērtīgāks šķiet kultūras mantojums Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.
lalala tikai nevajag stereotipus -&
l
Un vēsturi vienmēr raksta uzvarētāji. ------------ UK pilnīgi noteikti vēsturi rakstīja nevis Britu salas iekarojušie vikingi un no Dānijas nākušie angļi, bet to pakļautie mūki... Rietumniekiem tomēr bija mazliet cits piegājiens iekarotajām teritorijām. -------------- Jūs to par izzudušajiem prūšiem, Baltijas dienvidkrasta izzudušajiem baltiem un pārvāciskotajiem slāviem? Burgas un mārkas perfekti asimilēja vietējos - jums pat nav nojausmas par to, ka lielāko daļu no mūsdienu Vācijas franku laikā ģermāņi vairs neapdzīvoja un tā visa tika ģermanizēta un iekarota 1000 gadu periodā. bet tās būtu iekarojuši nevis krustneši, bet kaimiņi no austrumiem. ------------------- Tiem kas tā raksta ir brutāli paskalotas smadzenes, jo tas ar ko nodarbojās no Palestīnas padzītie krustneši var nosaukt par kristiešu džihādu. Kaimiņi austrumos tajā laikā bija Lietuvas vasaļi - viņiem bija lietuviešu sievas. Maskavija tajā laikā nebija vienīgie kaimiņi.
  • 0
  • 0
Junona
J
Tās pašas Cēsu pils pagalmā koka kastē guļ Cēsu ļeņineklis, kurš kādreiz stāvēja Vienības laukumā. Jo tā IR vēsture un to nevar padarīt par nebijušu. Lietuvā netālu no Druskininkiem ir Grūtas parks, kur savākti daudzi Lietuvas padomju laika pieminekļi. Un cilvēki tur brauc un skatās, arī ārzemju tūristi. Un Cēsu pils vērtība ir tieši šis autentiskums, jā, iekonservētie mūri. Starp citu Malborkas pils Polijā, kas bija krustnešu galvenā rezidence no 13. - 16. gadsimtam un kas tagad ir pilnībā restaurēta, netika iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā tieši tāpēc, ka tur jau vairs nav nekā autentiska. Pils ir labi atjaunota, nenoliedzami, bet tas vairs nav 13. gadsimta vētures un arhitektūras piemineklis. Tur gan drusku cits stāsts, jo pili pilnībā nopostīja 2. pasaules kara laikā.
  • 7
  • 0
Ezis Uk
E
Protams UK ir tādi paši slāņi,bet neiet runa par to kā būtu bet nav,bet par iekarotāju pārpalikumu glorifikāciju,tā pat ļeņinekli kādu varētu ,kur aiz žoga atstāt ,lai kādam ir ,kur asariņu notraust par labiem laikiem,bet vai šie iekarošanas pieminekļi visur jābāž deguna priekšā ir cits jautājums,kaut katram var būt savādāks viedoklis.
  • 0
  • 3
Dainis
D
mums nav ar ko lepoties,ja pils būtu nevis "iekonservēta"kā parastas senlaicīgas drupas bet restaurēta līdz pēdējam sīkumam,tad tas būtu ko vērts,un nav ko gvelzt iebrucēju,iekarotāju - vēsture tā ir mūsu,pat Ļenina pieminekļus arī vajadzēja šur tur saglabāt,tā arī vēsture.
  • 9
  • 1
Junona
J
Lai nu kas to pili būtu cēlis, tā atrodas Latvijas teritorijā un saglabājusies līdz mūsdienām, pateicoties latviešiem. Un tā ir mūsu vēsture, patīk tas mums, vai nepatīk. Jebkurā vēstures muzejā var skatīt liecības arī par pirmskristietības laikmetu, arī jaunajā Cēsu pilī. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir citāds, un arī uz to tiek vesti gan ārzemju tūristi, gan skolas bērni. Viens jau neizslēdz otru.
  • 7
  • 0
Vārds
V
Nu senā apdzīvotā vieta kur atradās koka pils , atrodas blakus Cēsu mūra pilij.blakus kalnā . Cēsu pils ir unikāla ar to ka tā tiešām ir saglabājusies , nevis uzcelta no jauna.protams gadus 25 -30 atpakaļ tās stāvoklis bija krietni labāks.bet tāda dzīve. kas kuram tuvāks.
  • 8
  • 0
Ezim
E
Un vai tad Tavā UK ir citādāk? Tur jau arī ir tādi slāņi uz slāņa sabūvēt - tikai vēl vairāk kā Latvijas teritorijā to slāņu, kur iepriekšējo iekarotāju vietā jaunie ceļ savu: ķelti romieši anglosakši normāņi... Starp citu, arī mūslaiku angļu valodā ir redzami visi šie uzslāņojumi, no kuriem nācija ir veidojusies. Un? Tā ir bijis visur. Tā arī tās Eiropas tautas un kultūras ir akumulējušās. Var jau, protams, konstruēt scenāriju, kā būtu, ja būtu, bet bija tā, kā ir. Latvijas teritoriju iekaroja Rietumu krustneši. Un vēsturi vienmēr raksta uzvarētāji. Ir vēl citi scenāriji - varēja mūsu senči apvienoties kā Lietuvā un izveidot savu valsti. Taču arī tur, kā zināms, lai arī vēlāk, baltu senais mantojums latinizējās, katolicizējās utt. Tiesa, brīvprātīgi. Trešais variants - mūsu senči neapvienotos, kas arī bija par iemeslu šo teritoriju iekarošanai, bet tās būtu iekarojuši nevis krustneši, bet kaimiņi no austrumiem. Ar visu, kas no tā izriet. Domāju, ka latvieši kā nācija tādā gadījumā vispār nebūtu izveidojušies un valodas arī nebūtu. Rietumniekiem tomēr bija mazliet cits piegājiens iekarotajām teritorijām.
  • 11
  • 3
Ezis Uk
E
Senais te ir tas "Stokholmas"sindroms ,kad iekarotāju "darbi"liekas tik ļoti vērtīgi ,bet "laju" nu ,kas tad "lajiem"var būt ,bet pilis . Novandot pili apakšā būtu senākas latvju būves ,jo kā "baznīca"tā šie visu lika uz svētvietām un nozīmīgām celtnēm. Svarīgākais bija ,lai pakļautie pazaudē atmiņu un tad var kladzināt ,kā viņi ar zobenu un uguni"kultūru"atnesuši,jo viss esošais ir rūpīgi iznīcināts.
  • 8
  • 11
Un kāpēc ne?
U
tādi mūri ir pilna Eiropa, sevišķi Vācija ------------------------------------------------------------------------- Savukārt tie Vācijas mūri tik celti pēc Francijas cietokšņu parauga. Veids, kādā Rietumos cēla viduslaiku nocietinājumus principā iezīmē Rietumu robežas. Tagad īpaši neiedziļinoties, kas, kā un kāpēc. Starp citu, arī Rietumeiropā visbiežāk tajās vietās, kur 11.-12.gs tika uzceltas mūra pilis, pirms tam bija stāvējušas no koka celtas, ko Rietumos sauca "mota castellum" - burtiskā tulkojumā no latīņu val. - pilskalns. Ne ar ko daudz neatšķīrās no seno baltu un somugru cilšu koka nocietinājumiem tagadējās Baltijas teritorijā. Jā, arī tajā ziņā mēs neesam unikāli. Laikam tāpēc, ka esam eiropieši. Tas, ka Baltijā un Skandināvijā ilgāk saglabājās koka nocietinājumi laikā, kad pārējā Eiropā vairāk uz Rietumiem un Dienvidiem jau cēla no mūra, ir izskaidrojums pirmkārt ar celtniecības materiālu pieejamību. Mūsu pusē koksnes bija vairāk un izturīgāka par akmeņiem, tā bija vieglāk apstrādājama un ar to bija vieglāk būvēt. Pavisam pretēji kā, piemēram, Francijā vai Vācijas dienvidos. Starp citu, arī nodedzināt tās koka pilis nemaz tik viegli nebija, jo tās bija piesūcinātas ar nedegošām vielām. Bet Etnogrāfiskais Brīvdabas muzeja ir pavisam cita, daudz vēlāka laikmeta liecība par Cēsu pili. Ja jau reiz gribējās salīdzināt ar ko laikmetam tuvāku, tad drīzāk ar Āraišu ezerpili. Bet, kā jau teicu, koka nocietinājumi kādreiz ir bijuši visā Eiropā, kur vēlāk pārgāja uz mūra pilīm. Tāpat kā pie mums. Ar to mums izcelties neizdosies.
  • 14
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata