Ja nu kādam piemirsies, olimpiskās spēles Itālijā šogad oficiāli sāksies 6. februārī (divas dienas agrāk gan notiks pirmie kērlinga mači, bet iepriekšējā dienā arī sieviešu hokeja spēles un snovborda sacensību pirmās kārtas), bet noslēgsies 22. februārī. Šajā laikā tiks sadalīti 116 medaļu komplekti, par kuriem cīnīsies vairāk nekā 3000 sportistu no 92 pasaules valstīm (un plus vēl tie jokainie agresorvalstu neitrālie atlēti).
Salīdzinājumam – kad 1924. gadā Francijas pilsētā Šamonī un tās apkaimē notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, sportistu skaits nepārsniedza 305 cilvēkus, bet dalībvalstu (16) bija akurāt tikpat daudz, cik disciplīnu, kurās tika dalītas medaļas. Un, ja kāds tolaik prognozētu, ka 2026. gada ziemas spēlēs piedalīsies arī sportisti no Beninas, Gvinejas-Bisavas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, visticamāk, viņš tiktu uzskatīts par absolūtu fantazētāju – kaut vai tikai tāpēc, ka tolaik tādu valstu uz pasaules kartes vispār nebija.
Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs nebija arī nekādas kalnu slēpošanas (par frīstailu vai snovbordu vispār nerunājot), savos pirmsākumos bija biatlons, kas tolaik gan bija būtiski atšķirīgs no mūsdienās piekoptā un parasti tika saukts par militāro patruļu. Tad vēl nebija arī kamaniņu sporta, skeletona vai šorttreka. Bet dāmām vienīgā cerība piedalīties ziemas olimpiādē bija pievēršanās daiļslidošanai – citos sporta veidos viņas nebija gaidītas.
Vairāk nekā simt gadu laikā ziemas olimpiskajā programmā notikušas būtiskas pārmaiņas. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) jau pāris gadu desmitus par savu mērķi izvirzījusi dzimumu līdztiesību, kas nozīmē, ka olimpiskajās spēlēs jāpiedalās aptuveni vienādam skaitam vīriešu un sieviešu. Lai tas būtu iespējams, īpaši radītas arī dažādas jauktās stafetes slēpošanā un biatlonā, monobobu sacensības bobslejistēm un tamlīdzīgi.
Ļoti iespējams, tā nav taisnība, taču reizēm šķiet, ka liela daļu šo pārmaiņu (tas neattiecas tik daudz uz sieviešu piedalīšanos, taču ir aktuāli attiecībā uz medaļu komplektu skaita palielināšanu frīstaila vai snovborda disciplīnām) tiek veiktas ziemas sporta lielvalstu interesēs. Līdz ar šīm pārmaiņām pie lielākas medaļu ražas ledus renes sporta veidos var tikt vācieši un austrieši, norvēģiem un frančiem nāk par labu biatlona un slēpošanas programmas paplašināšanās, ziemeļamerikāņi ir sajūsmināti par jauniem tā dēvētajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, bet Āzijas valstis priecājas, ja tiek izdomāta kāda jauna disciplīna šorttrekā. Šogad pirmo reizi spēļu medaļas dalīs arī slēpošanas alpīnisti – tas ir mūspusē tikpat kā nepazīstams sporta veids, kur atlētam sākumā jānoslēpo neliela distance, tad jātiek stāvā kalnā (slēpes drīkst arī nest, kā nu kuram ērtāk), bet pēc tam jāveic nobrauciens no tās pašas kalna smailes.
«Jauniešus tas uzrunā vairāk,» – tādair SOK amatpersonu standarta atbilde par dažādu jaunu un dinamisku sporta veidu ieviešanu, jo nu būsim godīgi – mūslaikos reti kuram būtu pacietība no sākuma līdz beigām televizora ekrānā noskatīties 50 kilometru slēpojumu ar individuālo startu un visām reklāmas pauzēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. janvāra - 5. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!