Šis jau nav nekāds karstums!

Var mazliet uzelpot, jo nu jau lielākais karstums ir aiz muguras. Jācer vienīgi, ka aiz muguras arī nav visa vasara, jo ilgtermiņa prognozes augustam ir kļuvušas neskaidrākas un nav pat saskatāmas galvenās tendences, kas noteiks toni kalendārās vasaras pēdējā mēnesī.

Līdz šim vasara gan bijusi iespaidīga – tik noturīgs siltums sen nebija pieredzēts, taču izrādās – nekādu rekordvasaru ne tuvu neesam pārdzīvojuši. Šis karstuma vilnis nav bijis ne garākais, ne karstākais, un nesenā vēsturē ir gājis arī smagāk.

Līdz šim karstākā vasara Latvijā bijusi 2010. gadā, kad, sākot no 24. jūnija, vairāk nekā divus mēnešus vidējā diennakts temperatūra bija virs klimatiskās normas. Katru mīļu dienu! Ne tā kā šovasar, kad, nu jau daudzi to būs piemirsuši, jūlijs sākās ar vēsumu. Atceraties, kā Dziesmu svētku dalībnieki atklāšanas gājienā pārsala brāzmainajā vējā? Nākamajā dienā dancotāji mēģinājumos izlija līdz pēdējai vīlei. Atgādināšu arī, ka, piemēram, 2. jūlijā visu dienu Rīgā temperatūra bija ap +15 grādiem, bet Alūksnē un Rēzeknē todien nekļuva siltāks par +11 grādiem. Ātri aizmirstas! Taču vēsais jūlija sākums nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc šis karstuma vilnis nemaz nav uzskatāms par tik ļoti karstu.

Visaugstākā temperatūra šovasar fiksēta Bauskā, kur tā sasniedza +34,2 grādus. Un tas ir par 0,1 grādu mazāk nekā pagājušajā vasarā, kad arī tieši Bauska bija karstākā vieta Latvijā. Tātad šogad maksimālā temperatūra atpaliek no pagājušās – vēsās – vasaras. Un gandrīz pat neērti pieminēt – vai atceraties 2014. gada vasaru? Toreiz Ventspilī temperatūra sasniedza +37,8 grādus. Tas ir caurmērā par 5–6 grādiem vairāk nekā šīs vasaras karstākajās dienās. Tā ka ciešam klusējot, jo šī ne tuvu nav ne karstākā vasara, ne ilgākais karstuma vilnis! Pat sausums uz nesenu vasaru fona ne sevišķi liels, jo palaikam tomēr kāda pērkona lietusgāze pa zemi trāpa.
 

Kā tad ar rekordiem?

Daži rekordi gan šai vasarai tiešām ir sanākuši. Un kāds pavisam īpašs vēl, visticamāk, ir priekšā. Ziņās izskanējušie temperatūras rekordi nav bijis nekas sevišķs – tie pārsvarā ir konkrētajā datumā un kādā konkrētā vietā uzstādīti. Proti, tieši 30. jūlijā Kolkā nekad iepriekš nebija bijuši +28,9 grādi. Dažus datumus iepriekš vai pēc 30. jūlija ir bijis arī karstāks laiks, tāpēc šādi konkrētās vietas un datuma rekordi nav nekas īpašs. Drīzāk tos varētu saukt par tādiem vēsturiskiem caurumiem – datumi, kuros iepriekš neveiksmīgas sakritības dēļ liela svelme nav trāpījusi.

Vienīgais karstuma rekords, ko šovasar var saukt par gana nozīmīgu, ir Ainažos 30. jūlijā sasniegtie +33,7 grādi. 

Šajā piekrastes pilsētā nekad iepriekš jūlijā nav bijis tik karsts. Līdzšinējais rekords bija +33,2 grādi. Apsveikumi ainažniekiem – jūs jau sen to bijāt pelnījuši!