Zinātnieki atklājuši, ka ilgāk dzīvo tie cilvēki, kuru ķermenī ir lielāks no mednieku vācēju laikiem saglabājušos DNS īpatsvars. Boloņas Universitātes pētnieki analizēja gēnu karti vairāk nekā 1000 itāļiem, no kuriem 333 bija simtgadnieki. Viņi salīdzināja šos datus ar seno aizvēsturisko grupu, tostarp bronzas laikmeta lopkopju un Tuvo Austrumu neolīta laika zemnieku, genomiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 100 gadu vecumu sasniegušajiem bija vairāk gēnu, kas saistīti ar mezolīta Rietumeiropas medniekiem vācējiem.
Šī senā grupa, kas pirms 9000 līdz 14 000 gadiem apdzīvoja Eiropu pēc ledus laikmeta, bija ar tumšu ādu, gaišām acīm un robustu ķermeņa uzbūvi. Viņu dzīvesveids balstījās medībās un dažādu augu vākšanā. «Mūsu veiktās analīzes pirmo reizi parādīja, ka ilgmūžīgiem indivīdiem ir lielāka saikne ar Rietumeiropas medniekiem,» pētnieku komanda raksta žurnālā GeroScience, «jo īpaši mēs redzam seno senču ieguldījumu itāļu simtgadnieku kopienā. Tas liek domāt, ka šis pirmsneolīta ģenētiskais komponents varētu būt labvēlīgs ilgmūžībai mūsdienās.»