Vēlmju domāšana
1. Gada nogalei piedienas politiķu, amatpersonu apkopojošie vērtējumi par svarīgākajiem notikumiem, un nenoliedzami šogad spilgtu notikumu nav trūcis. Tiesa, šajos komentāros - vismaz, ja runājam par mediju telpu latviešu valodā, - bija vērojama zināma vienveidība savienojumā ar vēlamā uzdošanu par esošo. Daži jauno mītu piemēri. Uz jautājumu, ko devusi Saeimas atlaišana, seko skaidrojumus, ka nu politikā vairs neesot oligarhu (piemēram, Saeimas spīkere LTV 28. decembrī). Pirmkārt, nav skaidrs, pa kuru laiku ZZS paguvusi distancēties no Ventspils mēra. Otrkārt, daba nemīl tukšumu, un aizgājēju vietā rodas jauni (un daļa jau ir veiksmīgi šiverējusi arī iepriekš, tikai nav izpelnījusies tādu apzīmējumu). Citiem vārdiem sakot, reālu izmaiņu trūkumu politiskajā vidē tiek mēģināts piesegt ar Šķēles un Šlesera neiekļūšanu Saeimā. Vēl divi savstarpēji saistīti mīti: sabiedrībā starpetniskās attiecības ir labas, vienīgi politiķi nodarbojas ar kūdīšanu; Saskaņas centrs (SC) nebūt nepārstāv cittautiešu vairākumu. Jāsecina, ka apmēram divi simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri jau pauduši savu atbalstu krievu valodai kā otrajai valsts valodai, ir vai nu SC biedri, vai arī apbrīnojami lētticīgi un viegli izprovocējami. Izklausās ticami? Šo abu mītu uzturēšanas sekas ir sevis tālāka mānīšana, dodot mājienus par SC iespējamu sašķelšanos, Ušakova pasludināšana par teju vai gada neveiksminieku (vienā kompānijā ar Zatleru), paziņojumi, ka nu gan SC ir pārvilkusi treknu svītru pāri iespējai kādreiz nonākt valdībā un tamlīdzīgi. Daudz ticamāk, ka nedz SC sašķelsies, nedz kļūs klusāks savās izpausmēs.
Nenoliedzami aizvadītajā gadā ir bijuši iepriecinoši notikumi, tādēļ šādi mēģinājumi uzmundrināt publiku, apgalvojot, ka laivas šūpotāji ir vai nu neliels skaits, vai noguruši, ir nevietā.
Gribējāt reformas? Lūdzu!
2. Valdošajai koalīcijai nereti pārmet, ka, koncentrējot uzmanību uz aizdevuma programmas noslēgšanai nepieciešamajiem nosacījumiem, tā maz darījusi reformu virzienā. Tad nu gada pēdējā nedēļā ministri sasparojās kaut nelieliem soļiem, kurus gan pareizāk būtu apzīmēt kā «stopkrāna noraušanu» vai mēģinājumiem tikt skaidrībā ar savu saimniecību - sākot ar kultūras ministres saķeršanos ar pašas valsts sekretāri, beidzot ar izglītības ministra lēmumu apturēt profesionālās izglītības iestāžu modernizāciju. Runājot par pēdējo, tas varētu būt pamatots un atklāj problēmu, kas raksturīga ne tikai Ķīļa pārziņā esošajiem projektiem, - būvniecības izmaksu kāpums sadārdzina sākotnējās tāmes un liedz darbus veikt plānotajā apjomā un/vai termiņā. Ņemot vērā, ka ar līdzīgu situāciju saskaras arī citi infrastruktūras projekti (piemēram, autoceļi) un ka nākamgad izmaksas diez vai samazināsies, valstij kopumā vajadzētu pieņemt lēmumu, kā šo situāciju risināt. Paralēli valdība apstiprināja izmaiņas tādās sociāli jūtīgās jomās kā dotāciju sadale pasažieru pārvadātājiem un kompensējamie medikamenti. Pirmās mudinās komersantus samazināt sava pakalpojuma pašizmaksu, un laiks rādīs, kā tas tiks panākts (jācer, ka ne uz šoferu algu vai pasažieru rēķina). Tomēr kopumā ideja, ka dotāciju saņemšanai nepietiek ar zaudējumu uzrādīšanu, ir pareiza. Savukārt veselības ministres iecere, ko valdība atbalstīja aizvadītajā nedēļā, - pacientam vispirms jāpiedāvā lētākais no analogas iedarbības medikamentiem - saskārusies ar tik spēcīgu nozares pretestību (sākot ar aptiekām, beidzot ar ģimenes ārstiem), ka rodas jautājums, vai potenciāli ietaupītais netiks iztērēts, papildus kontrolējot, kā jauno kārtību nozare ievēro.
Sliktas priekšnojautas?
3. Krievijas mediju telpā aizvadītajā nedēļā uzmanību piesaistīja ekonomista Andreja Ilarionova prognozes (viens no avotiem - www.compromat.ru/page_31613.htm). Ekonomists būdams, turklāt politiski neangažēts, Ilarionovs nav tendēts mētāties ar drūmām prognozēm, lai tikai iegūtu īslaicīgu slavu. Tādēļ viņa tēze - Kremlis ir gatavs vēl lielākai skrūvju piegriešanai, faktiski jebkam, lai tikai saglabātu varu spēka struktūru bijušo darbinieku korporācijas rokās, - nav vērtējama kā mūžīgā marginālā opozicionāra klaigāšana. Mazliet vienkāršojot: Putins un viņa kliķe ir sagrābusies tik daudz un tik nekaunīgā formā, ka apzinās - mierīgi atkāpties un baudīt pārtikušas vecumdienas faktiski nav iespējams, dusmas aizdotas tādā apmērā, ka neviens šai grupai drošības garantijas nevar dot. Ja sekojam Ilarionova loģikai, tad, pat ja Kremlis varas saglabāšanas nolūkā neizmantos histērijas kurināšanu ap tuvākajiem kaimiņiem, biznesa vide šajā valstī nākamgad būs, maigi izsakoties, saspringta, attiecīgi Latvijas uzņēmējiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Lai arī informācija par Kazahstānā notiekošo ir skopāka, arī šajā Latvijas partnervalstī varas mantošanas/saglabāšanas jautājumi nākamgad var no galma aizkulišu intrigu līmeņa kļūt par kaut ko destabilizējošu.
Ko sagaidām šonedēļ...
Gada pirmā nedēļa parasti ir mēreni tukša - piemēram, ja paveramies Valsts prezidenta mājaslapas kalendārā, redzam, ka vēl 30. decembrī tajā pat nebija ieprogrammēts 2012. gads... Ja nopietni, 2012. gada pirmajā nedēļā masu mediju telpā ķidās valdības virzīto kandidātu banku uzrauga vadītāja postenim un, iespējams, turpināsies kultūras ministres un ministrijas valsts sekretāres attiecību skaidrošana (kā piebilst kāds situācijas zinātājs, «izmazgās netīro veļu pēc pilnas programmas»). Valdības jaunā gada pirmās sēdes darba kārtības jautājumos atzīmējami Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie priekšlikumi (Ministru kabineta komiteja, 02.01.), kā mazināt normatīvo aktu džungļus būvatļauju sfērā. Ļaudīm, kurus interesē fakti, nevis PR cīņas ap atjaunojamo energoresursu nozari, noderēs EM sagatavotais pārskats par šo tēmu (Ministru kabineta sēde, 03.01.), tiesa, žēl, ka visnotaļ saturīgajā dokumentā nav datu par 2011. gadu (jaunākie - par 2010. g.). Droši vien Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) šonedēļ svarīgākais jautājums būs, vai valdība piekritīs aizdevumam 556 tūkstošu latu apmērā, kas līdzētu tikt pāri situācijai, kad daļa LLA līdzekļu «iesprūda» Latvijas krājbankā. Savukārt parlamenta deputāti šonedēļ vēl tikai «iešūpojas» darbam, ja neskaita Pieprasījumu komisiju, kur opozīcija trešdien patricinās gaisu, vainojot valdību bezdarbībā t. s. bufernaftas LatRosTrans cauruļvadā īpašumtiesību skaidrošanā. Vēl atzīmēšanas vērts, ka 3. janvārī darbu sāk prokuratūra, kas specializēsies uz narkotiku tirdzniecības noziedzības apkarošanu.