Papildu līdzekļi ministriju tēriņiem rasti, ņemot vērā to, ka valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir uzlabojušās, norāda premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Premjers atzīst, ka partijā Vienotība par prioritāriem joprojām tiek uzskatīti pasākumi sabiedrības nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, veselības aprūpei, tomēr par konkrētākām tēriņu prioritātēm valdība un ministrijas vienosies tālāko sarunu gaitā. Premjers norādīja, ka budžeta izstrādes sākotnējais process ir noritējis dinamiski un jau ir izdevies vienoties par aptuveni deviņu miljonu latu sadali.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzsver, ka, plānojot nākamā gadā jauniem tēriņiem pieejamos līdzekļus, valdība rēķinājusies ar to, ka nākamgad budžeta deficītam jāiekļaujas 0,9% līmenī. 2014. gada budžeta sagatavošanā Finanšu ministrija balstās uz prognozi, ka šogad un nākamgad Latvijas IKP pieaugs par 4,2%, bet gada vidējā inflācija nākamgad būs 2,3%. Budžetā pieejamie 69 miljoni latu ir aprēķināti, jau ņemot vērā nākamgad plānoto pensiju indeksāciju, kas izmaksās ap 30 miljoniem latu, un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanu. A. Vilks norāda, ka diskusiju gaitā joprojām ir iespējams vienoties arī par lielākiem tēriņiem ministriju vajadzībām, bet tad būtu jāatsakās no nodokļa likmes samazināšanas. «Vērtējot šīs diskusijas, būtu jāņem vērā, ka jau iepriekšējos gados esam samazinājuši nodokļu likmes un tā samazinājuši slogu sabiedrībai, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka esam sliktā situācijā,» ir pārliecināts finanšu ministrs.
Neapmierinātību par budžeta veidošanas procesu ir paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras vadītāja Līga Meņģelsone Dienai norādīja - uzņēmēji ir sašutuši par faktu, ka valdība diskusijās par valsts budžetu neievēro Nacionālās attīstības plāna (NAP) pamatprincipus un atkāpjas no vairākiem būtiskiem solījumiem. Pēc L. Meņģelsones teiktā, uzņēmēji ir sevišķi neapmierināti, ka plānots atteikties no jau likumā iekļautā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, kas daudzus uzņēmumus varētu pamudināt atteikties no aplokšņu algām un tādā veidā pat veicināt nodokļu ieņēmumu kāpumu.
LDDK pārstāve arī kritiski vērtē valdības ieceri prioritāti piešķirt sociālās nevienlīdzības mazināšanai, norādot, ka «cilvēkiem nav nepieciešami pabalsti, bet gan pienācīgas algas». Pašreizējais budžeta izstrādes process ir tikai apliecinājums tam, ka uzņēmēji Latvijā nevar rēķināties ar stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, viņa norāda.