Ivars nebija «steidzams» pacients. Tiesa, tagad arī pacientiem, kurus konsilijs atzinis par steidzamiem, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) endoprotezēšanu veiks tikai tad, ja viņi maksās 50% summas. Vidēji - tas nozīmē, ka pacientiem jāšķiras no 800 latiem. Tā būs līdz gada beigām.
«Simtprocentīgi valsts apmaksātās [operācijas] šogad neveiksim,» apliecina Vitolds Jurkevičs, TOS valdes priekšsēdētājs. Valsts nauda operācijām gandrīz beigusies jau gada vidū, tāpēc slimnīca pieņēmusi lēmumu veikt tikai tās endoprotezēšanas operācijas, kurās pacients apmaksā 50% summas. Arī uz šīm operācijām jāgaida rindā. Tiesa, pēdējos gados pilnībā valsts apmaksātas operācijas veic tikai steidzamības kārtā pēc obligātā konsilija lēmuma. Tad operācija jāveic ne vēlāk kā sešos līdz divpadsmit mēnešos. Šobrīd rindā gaida 600 steidzamo pacientu, Diena uzzināja TOS. Tagad, kad valsts nauda strauji iztek un ārstu konsiliji TOS apturēti, viņus par valsts naudu operēs ātrākais nākamā gada sākumā. Kā pagaidu risinājumu sasāpējušajā situācijā Latvijas Gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas asociācija (LGCLEA) izteikusi Veselības ministrijai (VM) priekšlikumu - turpmāk no valsts puses garantēt gūžas endoprotezēšanas pacientiem kā bāzes modeli tikai salīdzinoši lētākās - cementējamās endoprotēzes tipu. Tad varētu par valsts naudu nodrošināt lielāku operāciju skaitu.
Operāciju var nesagaidīt
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš par asociācijas priekšlikumu saka - tas noteikti ir apsverams. VM iestāde Nacionālais veselības dienests veicot izvērtēšanu, un drīzumā gaidāma atbilde. R. Muciņš arī norāda - protams, labāk būtu plašākam pacientu lokam nodrošināt pakalpojumu par lētāku cenu nekā šauram pacientu lokam dārgu pakalpojumu.
«Sāpīgākais - paziņot pacientam, ka operācijas nebūs, jo nav finansējuma,» saka LU asociētais profesors Konstantīns Kalnbērzs, LGCLEA prezidents. Tādus vārdus pacientiem vajadzēja teikt pērn. TOS pērn novembrī un decembrī operācijas par valsts naudu nevarēja veikt, viņus pārlika uz šā gada sākumu. «Daudzi pacienti ir smagā stāvoklī - nevar paiet, cieš lielas sāpes, ilgstoši lieto pretsāpju līdzekļus, no kuriem var rasties kuņģa čūla, viņi var aiziet ar komplikācijām - operāciju nesagaidīt,» saka profesors. Piemēram, viena no valdības noteikumos minētajām medicīniskajām indikācijām gūžas locītavas endoprotezēšanai steidzamības kārtā ir ciskas kaula galviņas novirzīšanās vairāk par vienu centimetru gadā. K. Kalnbērzs saka - tas ir daudz. Viņš atzīst - nereti šiem pacientiem ir pat grūti uzkāpt otrajā stāvā, kur notiek konsilijs, tāpēc tas jāpārceļ uz pirmo stāvu.
TOS veic aptuveni 60% no Latvijā veiktajām endoprotezēšanas operācijām. Lai arī šim gadam slimnīcai atvēlētais finansējums bija aptuveni tāds pats kā pērn, naudas ir aptuveni par pusmiljonu latu mazāk, saka V. Jurkevičs. Iztrūkst tā saucamā sociālā drošības tīkla naudas trūcīgajiem pacientiem. Slimnīcas prioritāte ir neatliekamās palīdzības sniegšana, līdz ar to plānveida palīdzība var tikt ierobežota. Arī citās slimnīcās ir problēmas ar valsts apmaksātu endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanu. Piemēram, slimnīca lielu daļu veic ar 50% pacienta līdzmaksājumu. «Jautājums, vai tas jau nav solis uz maksas medicīnu,» saka K. Kalnbērzs.
Lētāka, bet droša
Ar katru gadu TOS veikto endoprotezēšanas operāciju skaits samazinās - 2010. gadā veica ap 1900, pērn - ap 1700 kopā ar maksas operācijām, bet šogad varētu būt tikai 1300, stāsta V. Jurkevičs. Šogad TOS veiktas 532 endoprotezēšanas operācijas, kuras pilnībā apmaksāja valsts, 199 operācijas, kur pacients maksāja 50% un tikpat valsts, kā arī 31 maksas operācija.
«50 uz 50%» kopējais operāciju skaits līdz gada beigām varētu sasniegt 500, ja pāries uz jauno sistēmu. Šobrīd - jūnijā - vēl TOS veic pēdējās valsts pilnībā apmaksātās operācijas, jūlijā būs atvaļinājumu laiks, un, sākot ar augustu, veiks tikai operācijas ar 50% pacienta līdzfinansējumu.
LGCLEA norāda - cementējamās gūžas endoprotēzes kā bāzes modelis varētu būt pagaidu variants līdz brīdim, kamēr veselības aprūpei atvēlētais finansējums atgrieztos iepriekšējo gadu līmenī. Kā Dienai norāda K. Kalnbērzs, pēdējie Eiropas pētījumu rezultāti liecina, ka cementējamā gūžas endoprotēze atzīta kā drošs risinājums ar ilgtspējīgu rezultātu. To apliecina Skandināvijā veikti pētījumi. «Lietuvā šāda sistēma darbojas,» piebilst V. Kalnbērzs. Cementējamās protēzes izmaksas ir zemākas - tā maksā 365 latus, bet, piemēram, hibrīdtipa endoprotēze - 656 latus, bezcementa endoprotēze - 1158. Jau šobrīd operācijās izmanto visus trīs veidus atbilstoši medicīniskajām indikācijām - kā pacientam atbilstošāk. Endoprotēze veido samērā lielu daļu no operācijas izmaksām, norāda V. Jurkevičs.