Tie trešie ir visi pārējie, galvenokārt Latvijas teātros strādājošie aktieri, kuriem ir jāpieliek visvairāk pūļu, izgudrojot to īpašo, iedarbīgo stratēģiju, kā raidīt par sevi pēc iespējas spēcīgāku signālu starptautiskā kinotirgus virzienā. Droši vien ir arī ceturtā grupa - tie, kuriem tādu ambīciju nemaz nav vai kādu iemeslu dēļ ir tās atmetuši. Kultūras Diena apskata aktieru izlaušanās stiprās puses un klupšanas akmeņus.
Vairāk aktieru pašiniciatīvas
Pat neaktierim it kā ir skaidrs, ka tuvākais ceļš uz kādu lomu ir aģentūras, kas veido filmēties alkstošo datubāzes ar dažām šī cilvēka fotogrāfijām un lakonisku informāciju. Latvijā ir vairākas tā sauktās kastinga aģentūras vai arī filmu producētāju studijas, kas piedāvā arī tipāžu atlases pakalpojumu gan vietējiem, gan ārvalstu producentiem, taču pagaidām šeit nav izveidota spēcīga profesionālo aktieru aģentūru tradīcija. Vienīgo profesionālo aktieru datubāzi pirms sešiem gadiem izveidoja Latvijas Profesionālo aktieru asociācija (LaPAA), kuras valdē ir paši aktieri. Priekšsēdētājs Valmieras teātra aktieris Januss Johansons skaidro, ka par aktieru kontaktiem interese esot diezgan aktīva, taču retāk no ārzemnieku puses. LaPAA darbība drīzāk ir balstīta uz entuziasmu, asociācijai neesot tik daudz līdzekļu, lai par katru aktieri izveidotu nopietnāku portfolio, piemēram, ar video. «Mēs neuzskatām, ka LaPAA varētu pārtapt un piedāvāt Latvijas aktierus starptautiskajā tirgū,» saka J. Johansons. «Ja šādas aktieru aģentūras radīsies, konkurencē uzvarēs tie, kuri būs tajās iesaistīti.»
Ārzemju producenti, kas gatavojas filmēt Latvijā, parasti sadarbojas ar kādu no vietējām kastinga aģentūrām, kādas pie mums ir vairākas, kā arī producēšanas un filmēšanas pakalpojumu kompānijām, piemēram, Film Angels Studio, kas sadarbojas ar Rīgas Filmu fondu. Film Angels Studio (FAS) ir dibināta pirms 10 gadiem un pēdējā laikā apkalpo ārzemju filmu projektus, bet tās radniecīgā kompānija Film Angels Productions - vietējās un starptautiskās reklāmas. Kompānijas datubāzē atrodami daudzu aktieru vārdi, un FAS kastinga direktore Inese Bikše ir pārliecināta, ka to veicina FAS labā reputācija un pieredze. Ja FAS savā datubāzē neatrod pasūtītāja vajadzībām piemērotu personāžu, uzņēmums skatās teātra mājaslapas, aptaujā kolēģus par redzētajām izrādēm, kā arī seko līdzi topošajiem aktieriem. Ne visi aktieri ir ar mieru piedalīties reklāmas projektos, kas ir šīs un daudzu citu kompāniju galvenā nodarbe. FAS datubāzē ir tikai tie, kas piekrituši filmēties arī reklāmās, tāpēc tikai kinodarbos ieinteresētie esot grūtāk pieejami - arī kinolomu atlasēs. «Gribētu lielāku aktieru pašiniciatīvu - interesi būt mūsu datubāzē,» saka I. Bikše. Viņasprāt, aktieriem pašiem ir jābūt daudz aktīvākiem - tas attiecas arī uz portfolio veidošanu.
Portfolio jāatspoguļo personība
Latvijas Nacionālā teātra jaunā aktrise Madara Botmane atrodama divu vietējo kastinga aģentūru datubāzēs, un, pateicoties vienai no tām, pērn tika pie lomas jaunā amerikāņu režisora Radživa Dasani pilnmetrāžas spēlfilmā Nevsky Prospekt. Kopā ar amerikāņiem filmējās arī Juris Žagars un Pēteris Gaudiņš. Aktrise gan neuzskata, ka atrašanās kādas vietējās aģentūras failos ir pats pilnvērtīgākais aktiera prezentēšanas instruments. Vietējie aktieri tikai pamazām sākot apjaust, ko nozīmē tas, ka kino tirgus Latvijai pamazām sāk vērties vaļā, - arī pašas veidotais portfolio vēl tikai palēnām top. «Aktieriskajai pieredzei jābūt pietiekami plašai, lai spētu ieinteresēt filmas režisoru. Portfolio ir jānāk cauri personībai,» domā aktrise.
Kā no jebkura aktiera, arī no latviešiem ārvalstu režisori pieprasa kvalitatīvu darbu, un mēs esam diezgan augstā līmenī, teic M. Botmane. Augstu tiek vērtētas valodu prasmes, taču Nevsky Prospekt bija tas gadījums, kad Eiropas aktierus izmanto apzināti, lai pretstatītu divas kultūras, un tādos gadījumos lieti noder angļu valoda ar akcentu. «Man bija jāspēlē rumāniete, prostitūta,» stāsta M. Botmane. «Kad pārskaņojām dažas epizodes, man lika runāt ar vēl lielāku akcentu, nekā tas jau ir.»
Teātrī sezona gandrīz ir galā, un aktrise var strādāt nākamajā kinoprojektā - kādas ungāru režisores īsfilmā, bet filmēšanos teātra sezonas laikā viņa atceras ar šausmām. Grafikus saskaņot bijis sarežģīti, piedzīvotas daudzas negulētas naktis.
Parasti viss notiek dzīvajā
«Esmu mēģinājis iet «pareizo ceļu» - taisīt portfolio, šito bildīti, jā, to - ne. Tas vienkārši nestrādā!» teic Krievijas un ASV kino jau mazliet «apburzījies» aktieris Artuss Kaimiņš, kuram visādam gadījumam gan esot vairāki portfolio varianti. Svarīgāk esot, lai aktiera lomu saraksts, apbalvojumi parādītos Starptautiskajā filmu datubāzē jeb IMDB.com, kurā parasti lūkojas profesionāļi. «Tas viss parasti notiek dzīvajā,» par nokļūšanu ārvalstu kino saka aktieris. «Jābraukā pa kinofestivāliem, jārunā ar cilvēkiem - dabiski, nevis mākslīgi, jāsaprot, ka neviens tāpat klāt nepienāks.» Lomu krievu režisora Sergeja Mokricka filmā Četri mīlestības gadalaiki (2009) ieguvis nejauši - kopā ar Juri Pošku kinofestivālos prezentējuši Monotoniju, un Svetlogorskā kādā situācijā gadījies krieviski izstāstīt anekdoti. «Pēc trim stundām loma bija mana,» saka A. Kaimiņš. Viņš ir skeptisks pret vietējām kastinga aģentūrām, kā arī «menedžeriem». Daudz par to pelts, bet joprojām apgalvo, ka Baltijas aktieru Holivuda ir Maskava. «Sākusies tā maiņa, kad tevi vairs nepārskaņo un atstāj to smuko akcentiņu, - krievi kļūst eiropeiskāki, un mēs esam labs piemērs, kā to darīt,» uzskata A. Kaimiņš.
«Neesmu mēģinājusi aģentūras, bet tas nenozīmē, ka to nevajag darīt,» uzskata aktrise Ināra Slucka, kura atpazīstamību Krievijā ieguva jau XX gs. 90. gadu sākumā ar Mihaila Tumanišvili filmu Vilku suns un pašlaik filmējas Kijevā kādā četru sēriju TV filmā. Viņasprāt, mūsu aktieru pozitīvās iezīmes esot atdeve un centība, vājās - elastīguma trūkums, jo visi lielākoties strādā repertuāra teātros, un dublēšanas nepieciešamība akcenta dēļ. «Pēdējos seriālos lomas rakstīja speciāli man, ņemot vērā akcentu,» saka Ināra Slucka.