Pa gaisu notiek liela daļa koalīcijas spēkiem nepieciešamās apgādes un ceļo arī karavīri. Arī uz Konaras provinces kalniem pie Latvijas padomnieku grupas Bostikas bāzē, kas atrodas pie pašas Pakistānas robežas, jālido ar amerikāņu transporta helikopteru _CH-47_. Tie lido vairākas reizes nedēļā, pārsvarā jau pašā vakarā, kad ir satumsis.
Lidojums helikopterā
Helikopterā lielāko daļu salona aizņem dažādas kravas, ieskaitot munīciju, un pasažieriem sevišķi daudz pāri nepaliek, tādēļ nav viegli tikt pie vietas uz lidojumu. Kad beidzot visas problēmas ir atrisinātas, tieku reģistrēts lidojumam. Pēc pulksten 10 vakarā esmu helikopterā. Man ierādīta vieta tieši pie viena no ložmetējniekiem; pavisam viņu ir trīs.
Esam gaisā, un helikopters, uzņēmis vidēji lielu augstumu, slīd te pāri, te gluži vai līdzās tumšajām kalnu virsotnēm. To kontūras ir labi saskatāmas, spīd apaļš pilnmēness. Kādā brīdī man blakus esošais ložmetējnieks pēkšņi ar ložmetēju atklāj uguni, un to pašu dara arī astes galā esošais. Vēlāk uzzinu, ka tā bijusi ieroču pārbaude. Bostiku sasniedzam pēc trīs stundu ilga lidojuma. Ar šo pašu helikopteru vēlāk atpakaļceļā uz Bagramu dodas 16 latviešu karavīri, kas nemierīgajā Konaras provincē pavadījuši deviņus mēnešus.
Pēc šī kontingenta komandiera majora Ilmāra Lejiņa domām, izvērtējot situāciju reģionā un Afganistānā kopumā, ar sadursmju un cietušo karavīru uzskaiti vien esot par maz. Statistika rādot uzbrukumu un upuru skaita palielināšanos pēdējos mēnešos, bet tas esot gluži pašsaprotami, jo palielinājies koalīcijas karavīru skaits un arī viņu veikto operāciju daudzums. Veikt dažādo notikumu ikdienas uzskaiti te faktiski nav iespējams. «Sākumā centos visu pierakstīt. Kas šauj, no kurienes, kādi uzbrukumi tiek rīkoti, bet pēc divām nedēļām pārstāju. Blociņš ātri vien bija pilns,» stāsta pieredzējušais kapteinis Pēteris Plečkens.
Jaunā stratēģija
I. Lejiņš guvis pārliecību, ka radikālie islāma kaujinieki talibi kļūst bezspēcīgi, kad zaudē vietējo iedzīvotāju atbalstu. Šādu piemēru neesot mazums. Netālu no Bostikas tiek būvēts mobilo sakaru tornis. Kad talibi vēlējušies to nopostīt, vietējie ciema vecākie tiem nepārprotami norādījuši, ka radikālie karotāji te vairs nav gaidīti. Un tornis pēc diviem mēnešiem tikšot pabeigts. Tāpat noticis ar kādu koka tiltu, ko talibi vēlējušies nodedzināt. Milzīga vērība tiekot veltīta civilajiem projektiem, lai panāktu, ka vietējā vara spēj veikt tai paredzētos uzdevumus. «Latvijā ir jāpastāsta, ka mēs te nenodarbojamies tikai ar karošanu,» uzsver I. Lejiņš.