Par šo A. Bērziņa secinājumu ir gandarīta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), kura piekrīt, ka likumu var pilnveidot.
Ar lūgumu neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus tautas nobalsošanas likumā pie Valsts prezidenta bija vērsusies Saeimas opozīcija - Zaļo un Zemnieku savienība un Saskaņas centrs. Saeimā pieņemtās izmaiņas paredz, ka tās stājas spēkā tikai 2015. gadā, lai līdz tam šā likuma īstenošanai varētu sagatavot drošas elektroniskās parakstīšanās iespējas. Vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšana par kādu pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumiem paredzēta ne tikai pie notāra, bet arī elektroniski - arī portālā Latvija.lv - un pašvaldības iestādēs. Likuma grozījumi paredz atteikties no divpakāpju parakstu vākšanas sistēmas, lai vairs nebūtu jātērē valsts līdzekļi otrajā - Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajā - parakstu vākšanas posmā. Līdz 2015. gadam spēkā būs tagadējā kārtība, kad pilsoņi savāc 10 000 parakstu, bet CVK organizē vienas desmitās daļas jeb nedaudz vairāk nekā 150 000 pilsoņu parakstu vākšanu, kura pēc jaunās redakcijas spēkā stāšanās būtu jāsavāc pilsoņu iniciatīvas grupai gada laikā. Tieši pret šo augsto slieksni visvairāk iebilda opozīcija.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) izsaka bažas, ka prasība vēlētājiem saviem spēkiem savākt 1/10 parakstu var prasīt būtisku finansiālo ieguldījumu, kas «palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai».
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne atgādina, ka nevienā Eiropas valstī nav tā, ka vēlētāju rosinātu likumprojektu, ko parlaments ir noraidījis, nodod tautas nobalsošanā. Viņa atgādina, ka neviens no līdz šim Latvijā rīkotajiem referendumiem par pilsoņu ierosinātu likumprojektu nav beidzies ar pozitīvu iznākumu. I. Čepāne ir novērojusi, ka referendumus bieži izmanto, lai partijas tajos izrādītos. Taču Juridiskās komisijas priekšsēdētāja piekrīt prezidentam, ka likumu var pilnveidot, piemēram, tajā precīzāk nosakot institūcijas, kurās būs iespējama parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvu. Viņa arī atbalsta domu, ka elektronisko parakstīšanos varētu paredzēt jau agrāk nekā pēc 2015. gada 1. janvāra, kad paredzēta jaunās parakstīšanās kārtības spēkā stāšanās, - tas būtu jau pēc jaunās Saeimas sanākšanas. Juridiskā komisija ar Valsts prezidenta vēstuli iepazīsies nākamajā trešdienā, ceturtdien Saeimas sēdē nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai deputāti jau vasarā varētu ķerties pie likuma labošanas.