Partnera meklējumi, veco lidmašīnu nomaiņa, izmaiņas maršrutu sarakstā ir nākamie soļi, kas būs jāsper jaunajai airBaltic vadības komandai un valdībai kā šīs komandas uzraugam, lai Latvija nekļūtu par nākamo ES valsti (pēc Ungārijas un Spānijas), kas zaudē savu nacionālo aviopārvadātāju.
Visticamāk, arī samazināts un optimizēts airBaltic viens pats tomēr nespēs pelnīt, kas liks valdībai atkal un atkal atgriezties pie investora piesaistes jautājuma un izkustinās arī lidostas Rīga paplašināšanas projektu.
Jānotur līdera pozīcijas
«Daudzi gribētu paņemt šos [airBaltic] pasažierus, bet neviens negrib attīstīt šo vietu [Rīgu kā aviotranzīta mezglu],» saka Prudentia līdzīpašnieks Ģirts Rungainis, kurš airBaltic jautājumos valdību konsultē jau no pagājušā gada rudens un šobrīd pilnvarots meklēt airBaltic stratēģisko investoru. Ņemot vērā aizvadīto gadu iespaidīgos zaudējumus (ap 60 miljoniem latu pērn, 35,9 miljoni latu 2010. gadā) un vairāku citu Eiropas aviokompāniju vēlmi atrast turīgu «precinieku», investora piesaiste airBaltic var aizkavēties. Tas nozīmē, ka valstij var nākties atkārtoti airBaltic pabalstīt ar aizdevumiem. Pagājušā gada nogalē lidsabiedrības pamatkapitālā valsts ieguldīja 57,6 miljonus latu, tagad tiek gatavoti dokumenti 25 miljonu latu aizdevumam.
«Ar šiem līdzekļiem vajadzētu pietikt līdz investora piesaistei, ja vien nenotiek kas ārkārtējs,» Dienai sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Satiksmes ministrs Aivis Ronis, atbildot uz Dienas jautājumu, vai līdz investora piesaistei valstij var nākties lemt par papildu ieguldījumiem (aizdevumiem) airBaltic, norāda, ka par aviokompānijas attīstību plašāk varēs runāt pēc biznesa plāna prezentēšanas valdībā.
Neoficiāla informācija liecina, ka viens no iespējamajiem scenārijiem ir potenciālajam airBaltic investoram kopā ar aviokompāniju piedāvāt iespēju attīstīt lidostu Rīga, piemēram, paplašinot kādu no termināļiem vai būvējot jaunu. Lidostas un airBaltic attīstības ciešo saikni apstiprina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, uzsverot, ka lidostai kā reģionālam tranzīta mezglam papildu kapacitāte noteikti ir un būs vajadzīga, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru ES 2015. gadā un Rīgas kā Eiropas galvaspilsētas statusu 2014. gadā.
Investora piesaiste airBaltic ir būtiska arī valsts veikto ieguldījumu dēļ, ko ES var traktēt kā nelikumīgu un atmaksājamu valsts atbalstu, ja airBaltic ilgstoši saglabā valsts aviosabiedrības statusu. Šāds liktenis nesen piemeklējis ungāru aviokompāniju Malev, kas pēc EK prasības atmaksāt valsts ieguldījumus februāra sākumā paziņoja par darbības apturēšanu.
Sola jaunas lidmašīnas
Būtisku sašaurināšanu, slēdzot lielu daļu no šobrīd ap 60 aktuālajiem galamērķiem, kā to nesen prognozēja kādreizējais uzņēmuma padomes loceklis, ekspolitiķis Edmunds Krastiņš, airBaltic, visticamāk, tomēr nepiedzīvos. «Nauda visticamāk, netiks guldīta, un airBaltic pāries uz Estonian Air modeli. Tas nozīmē strauju reisu samazinājumu, jo kurš gan par pašreizējo tīklu maksās?» aģentūrai LETA nesen norādīja E. Krastiņš.
A. Matīss saka, ka šādu scenāriju neparedz jau agrāk izstrādātie airBaltic attīstības virzieni. Par to liecina arī avioflotes atjaunošanas plāni - valdība ir saņēmusi piedāvājumus gan no Boeing, gan Airbus par aptuveni 20 lidmašīnu iegādi vairākos gados. Nākotnē airBaltic plāno lidot ar divu veidu lidaparātiem - turbopropelleru Bombardier Q400 Next Gen (astoņas lidmašīnas šobrīd jau ir, vēl trīs tiks piegādātas) un ar jaunajiem Boeing vai Airbus, kas nomainītu esošās novecojušās Fokker un Boeing lidmašīnas. Kopumā airBaltic flote skaitliski saruks, taču būtiski nesamazināsies sēdvietu skaits, jo lidmašīnas būs ietilpīgākas. Lidmašīnu nomaiņa ļaus ekonomēt degvielu, samazināt izmaksas, uzsver airBaltic. Arī lidmašīnu iegāde, kuras cena varētu būt ap 560 miljoniem latu, atlikta līdz biznesa plāna akceptēšanai. Gan Boeing, gan Airbus kopā ar lidmašīnām solījušas dažādus bonusus, piemēram, pilotu apmācību centra izveidi.
Vēl pirms biznesa plāna prezentēšanas airBaltic ir ziņojis par vairākām izmaiņām šīsvasaras lidojumu grafikā. Nerentablo un slēdzamo reisu vidū varētu būt Belgrada, Dušanbe, galamērķi Tuvajos Austrumos. Savukārt ar lielāku intensitāti airBaltic lidos uz Briseli, Cīrihi, Amsterdamu, Maskavu, Vīni, Minheni, Bilundu.
Investē konsultantos
airBaltic vadītājs Martins Gauss, kurš šajā amatā tikai pirms dažiem mēnešiem nomainīja ilggadējo aviokompānijas vadītāju Bertoltu Fliku, uzskata, ka airBaltic ir jānostiprina vadošās pozīcijas Baltijā un «jāpielāgo biznesa modelis starptautiskā tirgus realitātei». Komentējot konsultāciju uzņēmuma BCG piesaisti biznesa plāna izstrādei, M. Gauss intervijā LETA sacījis, ka šī investīcija [līgums ar BCG] «droši vien atpelnījās jau pirmajā dienā, izanalizējot iespējamos ietaupījumus [..]. Šeit runājam par vairākiem miljoniem latu, ko noteikti ietaupīsim». M. Gauss izvairījies nosaukt līguma ar BCG summu, vienīgi atzīstot, ka «pakalpojums izmaksā ļoti daudz». Biznesa plāns pieciem gadiem noteikts uzņēmuma darbību izmaksu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas virzienos, lielāko aktivitāšu daļu realizējot pirmajā pusotrā gadā.
Kamēr top airBaltic biznesa plāns, Latvijas tiesās norit cīņa starp valsti un kādreizējo airBaltic privāto akcionāru - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas 47% akciju aviosabiedrībā zaudēja Latvijas krājbankas kraha dēļ. Bankas pārņemšana pērn novembrī ļāva valstij par 224 tūkstošiem latu iegūt bankā ieķīlātās airBaltic akcijas. BAS šo darījumu apstrīdēja tiesā, bet prasības liktenis šobrīd saistīts arī ar B. Flikam un ārzonas uzņēmumam Taurus piederošā BAS pārņemšanu (saskaņā ar Db rakstīto BAS pārņēma Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji). Pēdējos mēnešos iesniegtas jau trīs prasības par BAS maksātnespēju.