Strupceļā nonākušo airBaltic akcionāru konfliktu viņš sola atrisināt jau nākamnedēļ, pierādot spēju ieguldīt airBaltic 50 miljonus latu. Valdība jau iepriekš teikusi: ja privātais partneris pierādīs spēju iemaksāt airBaltic pamatkapitālā, proporcionālu daļu iemaksās arī valsts.
Konflikts starp valsti (premjers, satiksmes un tieslietu ministri, konsultanti no Prudentia) un airBaltic privāto akcionāru (BAS un tā līdzīpašnieki Bertolts Fliks un Bahamās reģistrētais Taurus Asset Management, ko tagad pārstāv A. Rudeško) kulmināciju sasniedza ceturtdien. Uzzinot par airBaltic centieniem sākt tiesiskās aizsardzības procesu, valdība sasauca ārkārtas sēdi, kurā tā arī neko nenolēma, toties tai sekoja veseli divi preses brīfingi. AirBaltic jautājumu risināt nolīgtais konsultants Prudentia presei klāstīja daudzus faktus, kas liecina par nesaimniecisku B. Flika darbību. Valdība lika domāt, ka airBaltic «norakstīšana» un jaunas lidsabiedrības veidošana nupat jau kļūst par ticamu scenāriju. B. Fliks uz to atbildēja, ka Prudentia nodarbojas ar kaitniecību, solīja vērsties pret konsultantiem prokuratūrā, jo no airBaltic saņemtā komercinformācija tikšot izmantota jaunas lidsabiedrības veidošanā. BAS viņa teikto nākamajā dienā papildināja ar vēstījumu, ka valdība jau ilgu laiku faktiski nodarbojas ar jaunas lidsabiedrības veidošanu un valsts partneris šajā procesā esot viens no lielākajiem airBaltic konkurentiem somu Finnair.
Visticamāk, gan valdība, gan BAS jau kādu laiku biedē viens otru ar skaļiem paziņojumiem, lai panāktu sev labvēlīgāku augsni sarunām ar otru pusi. Piemēram, no jaunatklātā BAS līdzīpašnieka A. Rudeško visai ieturētās intervijas Telegraf izriet - kamēr valdības mājā emocionāli tika runāts par B. Flika pārkāpumiem un tuvo bezizejas situāciju, citviet Rīgā notikusi Taurus Asset Management pārstāvja A. Rudeško tikšanās ar Prudentia, un, kā intervijā saka A. Rudeško: «Bija lieliskas un produktīvas sarunas. [..] saruna bija konstruktīva, bez liekām emocijām.»
Prudentia partneris Ģirts Rungainis apstiprināja, ka šāda tikšanās ir notikusi, bet tajā pārrunāto neizpauda. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss ar A. Rudeško neesot ticies, bet ministrs Uldis Augulis (ZZS) ar viņu esot sazinājies, sacīja ministra palīdze Ināra Pomere. Neoficiāli zināms, ka ar A. Rudeško panākta vienošanās par aptuveni 100 miljonu latu ieguldīšanu, ko iemaksātu abas puses proporcionāli to akciju skaitam. Cik noprotams, BAS līdzīpašnieks arī piekritis B. Flika nomaiņai, ja abas puses iegulda minēto naudu. Par to liecina arī viņa atbilde uz Telegraf jautājumu par to, kurš ir vainojams bēdīgajā situācijā airBaltic: «Neveiksmīga vadības politika,» un atbilde uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs B. Flika nomaiņai: «Mēs neesam pret. Ja tas var palīdzēt, tad kāpēc ne.» Arī pagājušās nedēļas beigās tika ziņots par pušu panākto vienošanos, taču tās pildīšanu BAS un valdība nodrošināt nespēja.
Noprotams, ka BAS akcionāru (B. Fliks un Taurus, ko tagad pārstāv A. Rudeško) starpā nav īsti vienotas pozīcijas. Ja patiesībai atbilst medijos minētais, ka faktiskais BAS līdzīpašnieks tomēr ir Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, tad vienotu pozīciju panākt var tieši viņš, jo V. Antonovam tieši un pastarpināti piederošās bankas Snoras (Lietuvā) un Latvijas krājbanka kreditē gan BAS, gan airBaltic. Jāpiemin, ka arī laikraksts Telegraf, kam interviju sniegt izvēlējies A. Rudeško, medijos ir ticis saistīts ar V. Antonova un viņa kontrolē esošo banku vārdu.