Martā notikušas sarunas par retranslācijas līgumu. Neesam panākuši abām pusēm pieņemamu vienošanos. Teikt, ka par to kāds būtu satraukts, nevar. Neviens skatītājs par šo jautājumu mums vairs nezvana.
Ko tas varētu nozīmēt?
Cilvēki skatās kādu citu TV kanālu.
Iepriekš bija skaļi paziņojumi, ka «saturs ir karalis».
Mēs neko tādu neesam teikuši, mēs piedāvājam klientiem izvēlēties piedāvājumu par atbilstošu tirgus cenu. Cena, ko prasīja TV3, neatbilst tai, ko mūsu klienti ir gatavi maksāt, un tai, ko mēs būtu gatavi maksāt, līdz ar to jautājums ir atvērts. Esam gan rakstiski, gan mutiski izteikuši aicinājumu TV3 pārstāvjiem iesniegt jaunus priekšlikumus, bet pagaidām neko neesam redzējuši.
Kad un vai TV3 varētu atgriezties Lattelecom piedāvājumā?
Man nav prognožu, jo patlaban nekādas sarunas nenotiek, turklāt mums kā uzņēmumam arī nekā nepietrūkst un mūsu klientiem nekā nepietrūkst.
Nav tā, ka līdz ar TV3 raidīšanas pārtraukšanu kāds jūsu klients būtu mainījis pakalpojumu sniedzēju?
Daži ir gan mainījuši, viņiem tādas tiesības ir, bet šo klientu skaits ir nebūtisks, pat ļoti niecīgs, tā ka stresu par šo jautājumu neizjūtam. Esam gan iesnieguši iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par agresīvu komercpraksi un vairākus iesniegumus Konkurences padomē (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Gaidām, ka PTAC un KP atbilstoši reaģēs un sodīs nekaunīgo uzņēmumu, jo šī jau nav pirmā reize - kā zināms, 2009. gadā Viasat un MTG tika sodīti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tātad, kā redzams, tāds ir šī uzņēmuma darba stils.
Patlaban sabiedrība izjūt iepriekšējo gadu lēmumu sekas, un ir konkrēti atbildīgie cilvēki, kuri radījuši monopolstāvokli MTG?
Jā, es domāju, ka ir konkrētas sekas lēmumiem, kurus politiskā spiediena dēļ pieņēma KP, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Saeimas Cilvēktiesības komisija, respektīvi, atbildīgās institūcijas.
Aktualitāte šopavasar ir Krievijas televīzijas kanāla Rossija RTR raidīšanas aizliegums Latvijā. Kā jūs, distancējoties no konkrētā TV kanāla satura, vērtējat TV kanāla raidīšanu?
Šāds lēmums - aizliegt TV kanāla Rossija RTR raidīšanu Latvijā - tika pieņemts, un to esam godprātīgi izpildījuši - atšķirībā no Viasat, kurš turpina pārraidīt šo kanālu un pret kuru neviens nevēršas atkal kādu dīvainu apsvērumu dēļ. Runājot par to, vai pieņemtais lēmums - aizliegt Rossija RTR raidīšanu - ir pareizs, jāteic, ka man šis lēmums nešķiet pareizs tāpēc, ka aizliegums reāli attiecas tikai uz vienu platformu - uz kabeļtelevīzijām - un tikai uz legālajā sektorā strādājošajiem uzņēmējiem. 200 000 mājsaimniecību jeb 25% no visām Latvijas mājsaimniecībām lieto krievu satelītoperatoru kartītes, kas Latvijā ir nelegālas, bet atbildīgās institūcijas izliekas to neredzam. Visi zina, ka šādi pakalpojumi ir un ka cilvēki tos izmanto, tikai NEPLP izliekas to neredzam. NEPLP arī izliekas, ka neeksistē vairāki desmiti interneta portālu, kuros bez maksas var redzēt it kā aizliegtā TV kanāla saturu, NEPLP izliekas, ka neredz youtube.com iespējas. Vienkārši tiek ierobežots bizness vienā platformā. Galarezultātā tiek sodīti tie uzņēmēji, kuri maksā nodokļus Latvijas valstij un rada darbvietas. Aizliegums faktiski ir formāls, jo viss saturs ir pieejams. Turklāt mūsu klienti saņem zvanus no Viasat ar brīnišķīgu atlaidi un solījumiem par TV kanālu Rossija RTR.
Kas valstij būtu jādara, lai ierobežotu iespēju nelegāli skatīties saturu, kura raidīšana kādā konkrētā platformā ir aizliegta?
Valstij būtu vairāk jācīnās pret autortiesību neievērošanu un nelegālo skatīšanos. Valsts policijā ar šiem jautājumiem nodarbojas precīzi viens cilvēks. Ir izveidota darba grupa, bijušas neskaitāmas sapulces, bet tās ir ļoti formālas. Mēs neredzam praktisku rezultātu. Ir atklāti pāris kabeļoperatoru, kuri oficiāli neeksistē, un tagad tiek domāts, kā ar šādu problēmu cīnīties, bet tas nav labākais veids, kā situāciju uzlabot.
Šajā jautājumā ir vērtīga starptautiskā pieredze, ko būtu vērts pārņemt Latvijai?
Jā. Piemēram, nesen Latvijas medijos bija informācija, ka jauneklis, kurš bija nelegāli lejuplādējis filmu, pēc neilga laika saņēma vēstuli no ASV juristiem par to, ka filma iegūta nelegāli. ASV un Vācijā par šādām darbībām diezgan ātri var saņemt pietiekami lielu rēķinu.
Lēmums par RTR raidīšanas aizliegumu rada iespaidu, ka atbildīgās institūcijas vienkārši bezspēcības dēļ imitē darbību.
Jā, tieši tā. NEPLP un Saeimas Cilvēktiesību komisijas pilnīgi bezatbildīgās ilgtermiņa politikas rezultātā tā vietā, lai dotu naudu sabiedriskajam medijam un veicinātu nacionālā satura veidošanu, tiek veicināta ārvalstu uzņēmumu monopolstāvokļa veidošanās, atbalstīta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un agresīva komercprakse. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi. Tā vietā, lai atbalstītu Latvijā strādājošos uzņēmumus, kas veido darbvietas un maksā nodokļus, tiek veidota nesaprotama mediju politika. Pēc būtības, lai cīnītos ar citu valstu informatīvo telpu, mums jāveido savējā un šim mērķim jādod nauda Latvijas Televīzijai. Plāns par kopīgu Baltijas TV kanālu krievu valodā, manuprāt, arī ir ļoti labs. Mēs šo plānu ļoti labprāt atbalstām. Lattelecom satura piedāvājumā ir 12 Latvijā veidotu televīzijas kanālu, tas ir tieši divreiz vairāk nekā jebkuram citam operatoram. Mūsu platformā sākuši darbību tādi kanāli kā Re:TV, Sportacentrs TV, mūzikas video TV kanāls, šlāgeru TV kanāls.
Teicāt - to, ka vairs neraidāt TV3, jūsu klienti pārāk asi neuztver, bet kā ar RTR raidīšanas pārtraukšanu? Ir rezonanse?
Klientu skaits īpaši nav mainījies, bet esam saņēmuši asus komentārus no cilvēkiem, kuri mums par šo jautājumu zvanīja. Turklāt šie cilvēki iepriekš lielākoties bija neitrāli noskaņoti pret Latvijas valsti un skatījās RTR tieši iemīļotos seriālus. Taču tagad Latvijas valsts ir ieguvusi vairākus tūkstošus mazāk lojālu iedzīvotāju. NEPLP pieņemtā lēmuma par RTR raidīšanas aizliegumu efekts ir tāds, ka tiek saniknoti iedzīvotāji, turklāt daudzi kļūst mazāk lojāli Latvijas valstij, tiek apgrūtināta to uzņēmumu darbība, kuri šeit darbojas legāli, maksā nodokļus un veido darbvietas. Tāds ir sausais atlikums no NEPLP pieņemtā lēmuma. Informācijas pieejamība pēc būtības netiek ierobežota, jo informācija ir pieejama jebkurā citā platformā. Kad Turcijā mēģināja aizliegt twitter.com, efekts bija tāds pats - nekāds.
Pagājušogad vairāku sporta spēļu translācijai paši iepirkāt saturu.
Jā, mēs to darām, piedāvājums bija ekskluzīvi pieejams tikai pie mums. Kad bija VEF kvalifikācijas spēle Eiropas līgā, arī noorganizējām tiešraidi. Mums bija arī speciāls Dziesmu svētku kanāls, ko izveidojām tieši uz Dziesmu svētkiem, un Positivus festivāla laikā arī mums ir īpaši ekskluzīvs saturs, ko piedāvājam saviem interaktīvās televīzijas klientiem.
Varbūt jums pašiem vajag vairāk producēt saturu?
Tas nav mūsu bizness, mēs negribam tajā iet. Mēs ar saviem resursiem atbalstām unikāla satura veidošanu, bet tas nav mūsu bizness, un mēs šādā virzienā neiesim.
Jūsu piedāvājumā parādījies diezgan daudz jaunu kanālu. Kurus uzskatāt par veiksmes stāstu?
Manuprāt, pozitīvais piemērs ir Re:TV, kas tagad iegājis arī bezmaksas apraidē.
Šo TV kanālu daudzi skatās?
Jā, pietiekami daudz cilvēku skatās reģionālās ziņas, un, manuprāt, tieši šis TV kanāls ir vienīgais, ko varam nosaukt par veiksmes stāstu. Sportacentrs TV arī ir sava nišas auditorija, kas skatās vietējā mēroga sporta spēles. Protams, auditorija fragmentējas, sadalās starp daudziem un dažādiem TV kanāliem, tāpēc arī lielie TV kanāli satraucas, ka to skatītāju auditorija krītas.
Sportacentrs TV salīdzinošā veiksme skaidrojama ar to, ka nav kvalitatīva sporta segmenta atspoguļotāja?
Sportacentrs TV ir tipisks nišas produkts.
Būsim godīgi, daudziem sporta cienītājiem šis kanāls šķiet amatierisks.
Protams, šis TV kanāls arī ir amatierisks, un ar tādu tirgus apjomu, kāds ir Latvijā, tas arī paliks amatierisks, bet ir publika, kura labprāt skatās savas pilsētas komandas spēli rokasbumbā vai arī sava uzņēmuma komandas sporta spēli. Tagad, kad gandrīz ikvienam ir pieejams internets un dažādas modernās tehnoloģijas, ikviens arī var veidot savu saturu, un ir starptautiski zināmi piemēri, kad pāris nedēļās šādā veidā var kļūt par pasaules mēroga slavenību - izmantojot ļoti ierobežotus resursus. Bet ar interneta un moderno tehnoloģiju palīdzību var arī ļoti ātri savu reputāciju sabojāt.
Kur jāvelk robeža - cik lielā mērā ļaujam sabiedrībai nekontrolēti izmantot dažādas platformas gan satura radīšanai, gan informācijas iegūšanai, un kad šie procesi jāpakļauj valsts institūciju kontrolei?
Domāju, ka Krimināllikums pietiekami skaidri to pasaka. Nedomāju, ka ir nepieciešamība papildināt vai paplašināt tiesisko regulējumu. Cits jautājums, ka normatīvo dokumentu prasības jāpielieto sistemātiski, turklāt, ja kaut ko aizliedz, tas jāaizliedz visiem, ne tikai vienai tirgus dalībnieku daļai, imitējot kaut kādu darbību.
NEPLP kapacitāte vispār ir pietiekama, lai kvalitatīvi izvērtētu jomu, kas, internetam attīstoties, strauji plešas plašumā?
Tiktāl, cik tas attiecas uz dažādu atļauju un licenču izsniegšanu, viss ir kārtībā. Kas attiecas uz radio un televīzijas akcionāru funkciju pildīšanu, varētu veikt būtiskus uzlabojumus - kaut vai apvienojot Latvijas Radio ar televīziju un tādā veidā ietaupot nodokļu maksātājiem milzum daudz naudas. Kas attiecas uz satura uzraudzību, ir daudz, ko uzlabot, jo, piemēram, lēmums par RTR retranslācijas ierobežošanu juridiski nav pārāk korekti uzrakstīts. Mēs šo lēmumu nepārsūdzēsim, bet teorētiski varētu pārsūdzēt, un, ja mēs pārsūdzētu, pilnīgi noteikti uzvarētu visās tiesās un valsts mums maksātu kompensāciju.
Te mēs tomēr nonākam pie tā, ka NEPLP nepietiek kapacitātes.
Principā, jā.
Kādā fāzē ir jautājums par Latvijas Mobilā tālruņa un Lattelecom apvienošanos, un kāda varētu būt tā turpmākā virzība?
Pērn pavasarī Lattelecom izstrādāja plānu par abu uzņēmumu apvienošanos. Mūsu aprēķini liecināja, ka tuvākajos piecos gados ieguvums akcionāriem būtu ap 100 miljoniem eiro. Savukārt iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, turklāt pazeminātos cenas. Šādu plānu iesniedzām akcionāriem - Latvijas valstij un TeliaSonera. Zinu, ka par šiem jautājumiem ir bijusi virkne konsultāciju, bet patlaban lēmuma pieņemšana ir akcionāru pārziņā, valde savu darbu ir izdarījusi. Abi akcionāri pateikuši, ka apvienošanās būtu uzskatāma par lietderīgu. Vismaz spriežot pēc tā, ko esmu lasījis un dzirdējis medijos, gan Latvijas valsts, gan TeliaSonera atzinušas, ka apvienošanās jautājums ir izskatāms, abu uzņēmumu padomes ir apstiprinājušas sinerģiju aprēķinu, atzīstot, ka tas ir pareizs. Patlaban jautājums ir par to, kad akcionāri būs gatavi apvienošanas procesu veikt, protams, menedžmenta pārstāvjiem savs viedoklis var būt, tomēr galalēmumu par uzņēmumu apvienošanos pieņem akcionāri un menedžmenta viedoklis ir sekundārs.
Līdz Saeimas vēlēšanām virzības nebūs?
Es varētu piekrist šādam apgalvojumam. Pašlaik valdība plāno pievērsties apvienošanās jautājumam decembrī - jau jaunās Saeimas laikā.