Kritiskas piezīmes par to, ka jaunā paaudze Latvijā nelabprāt izvēlas a) eksaktās un inženierzinātnes augstākajā izglītībā, b) arodapmācību, dzirdamas jau gadiem ilgi. Jāpiebilst, ka tā nav tikai mūsu valsts problēma. Piemēram, ietekmīgais ASV analītiskais institūts American Enterprise Institute pagājušajā nedēļā savā interneta žurnālā The American ironizēja, ka amerikāņu vidusslāņa atvases vislabprātāk studē kino, dzimumu līdztiesības jautājumus un labākajā gadījumā mārketingu. Rezutātā inženierzinātnēs un datorzinātnēs divas trešdaļas no doktora grāda ieguvējiem ASV universitātēs ir viesstudenti. Citiem vārdiem sakot, diemžēl runa ir par zināmu tendenci Rietumu sabiedrības domāšanā, ko kāds zinātnieks trāpīgi raksturojis tā: mēs kļūstam arvien atkarīgāki no tehnoloģijām un zinātnes (jo bez zinātnes atklājumiem tehnoloģijas neattīstītos), bet vienlaikus arvien mazāk interesējamies par zinātni, rezultātā arvien mazāk saprotot, kā pasaule ap mums funkcionē.
Līdz ar to ir bažas, ka - kamēr nemainīsies sabiedrības kopējā attieksme pret, literāri izsakoties, lietu pasauli, kamēr mēs tās tikai patērēsim, atsevišķu entuziastu un politiķu pareizā vēlme uzlabot kaut jau pieminēto arodu apmācības sistēmu paliks pieteiktas, bet reāli nenotiekošas reformas līmenī. Ticamākais, ka viena paaudze šajā ziņā ir pazaudēta, un uzsvars vērtību sistēmas izlīdzsvarošanā jāliek uz tiem, kuri vēl tikai sāk iet skolā.